Pirms pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā Rīgas varas partijas «Saskaņas centrs» un «Gods kalpot Rīgai» ar solījumiem neskopojās. Programmā teikts, ka par Rīgas prioritāti izvirzīti ceļu un tiltu remonti, kā arī jaunu objektu būvniecība.
Tas ļāva solīt, ka līdz 2017. gadam Rīgā būs salaboti pilnīgi visi ceļi. Bet vēl līdz šim gadam Rīgas Centrāltirgū visur būšot glīts bruģis, teorētiski jau pašlaik renovētam jābūt zivju paviljonam, kā arī šogad jāsākas Kongresu nama rekonstrukcijai. Tāpat sakārtos Esplanādi, Kronvalda parku un Viesturdārzu, kā arī atdzimšanu piedzīvos Rīgas centra pazemes tuneļi un Daugavas krasts Mūkusalas ielā.
Lai gan Rīgas domes vadība spītīgi nepiekrīt kritikai par tās saimniekošanas spējām, budžeta skaitļi rāda, ka arī šā gada gandrīz 800 miljoni eiro lielākoties tiks «noēsti», tikai niecīgu daļu ieguldot investīcijās un uzņēmējdarbības attīstībā.
Vērienīgākais objekts – iekavējies Salu tilta remonts
Apritējis pusgads, kopš sākts Salu tilta remonts. Braukšanai aizvien atvēlēts pa divām joslām katrā virzienā, bet naktīs brīžam paliekot tikai pa vienai joslai. Atšķirībā no vasaras, kad uz tilta rosāmies bija redzami daži strādnieki, tagad tos nemana vispār. Taču tas nenozīmē, ka darbi nenotiek – ir demontētas vecās margas, bet lielākoties darbinieki strādājot tilta šahtās.
Rīgas pašvaldības Būvdarbu vadības nodaļas vadītājs un Salu tilta galvenais būvuzraugs Uģis Broža skaidroja, ka jau tagad darbs notiek zem tilta komunikāciju tuneļos, izbūvētas jaunas komunikācijas, elektrības kabeļi, lietusūdens kanalizācija.
Pašlaik no pusotra gada plāniem paveikta piektā daļa. Un galvenais darbu uzraugs Broža, sazvanīts atvaļinājuma laikā, atzina, ka darbi iekavējušies par 30% jeb aptuveni diviem mēnešiem. Vaina gan neesot remonta veicēju lēnīgumā, bet gan darbu plānotāju savlaicīgi neatklātos trūkumos, sacīja Broža.
Rudenī atklājās, ka pārejas plātņu stāvoklis ir kritisks, tāpēc uzņēmums bija spiests tās nomainīt, kas savukārt atņēmis divus mēnešus no darbu grafika. Tagad, lai panāktu grafiku, uzsākta betona margu demontāža, stāstīja Broža.
Salu tilta atjaunošanas darbus pirmajā kārtā plānots pabeigt līdz decembrim, lai gan Rīgas mērs Nils Ušakovs („Saskaņa”) vēl pagājušajā nedēļā kā gala termiņu minēja rudeni.
Salu tilts ir arī lielākais investīciju projekts Rīgas domes šā gada budžetā, kura izdevumi būs gandrīz 800 miljoni eiro. Salu tiltam atvēlēs 9,5 miljonus eiro.
Otra lielākā summa, ko Rīgas dome gan vēl tikai skaita, tiks ieilgušajai Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijai.
Lielākie objekti, kurus šogad nodos ekspluatācijā, ir Deglava ielas izgāztuve, kur pēc renovācijas būs 20 hektāru parks, tāpat šogad pabeigs Grīziņkalna, Ziedoņdārza, Miera dārza remontu, klāstīja Ušakovs.
Prezentējot šā gada Rīgas budžetu, Ušakovs žurnālistiem uzsvēra četru miljonu eiro izdevumus daudzdzīvokļu namu pagalmu sakārtošanai. Tāpat pieskaitīja vairāk nekā deviņus miljonus eiro Rīgas centra ielu atjaunošanai, kam naudu gan no sava budžeta dotāciju veidā piešķirs valsts. Rīga arī turpinās ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu sakārtot skolu un ārstniecības iestāžu fasādes.
Jautājums, vai bez pabeidzamā Salu tilta un Mākslas muzeja Rīga citas lielas investīcijas nav plānojusi, Ušakovam nepatika, viņš vien atgādināja iepriekš uzskaitītos plānos.
Lieliem projektiem grib ES finansējumu un privāto naudu
Taču vēl vairāk par žurnālistu jautājumiem Ušakovam nepatīk Rīgas domes opozīcijas kritika. Lemjot par budžetu, domes sēdē mērs savam blakussēdētājam vicemēram Andrim Amerikam no «Gods kalpot Rīgai» klusi un lakoniski raksturoja tos deputātus, kas vēlējās izteikties debatēs, nosaucot viņus par „durakiem”.
Atšķirībā no Ušakova viņa vietnieks Ameriks epitetus par kolēģiem nesaka mikrofonā. Bet Ameriks arī atzīst, ka ar pašreizējiem budžeta tēriņiem jauni un lieli plāni Rīgai tomēr nav īsti pa kabatai.
"Mēs rēķināmies ar to, ka visi jaunie investīciju projekti Rīgā būs saistīti ar ES finansējumu, iegūstot līdzekļus no pašvaldības funkcijām nevajadzīgo objektu pārdošanas, ka arī sadarbojoties ar privātajiem partneriem.
Šie ir vienīgie veidi, „kā varam turpināt lielus objektus”, atzina Ameriks.
Taču atšķirībā no pārspīlētajiem iepriekšējo gadu plāniem šajā budžetā Rīgas dome būtiski samazinājusi to naudas apjomu, kas iegūstams no izsolēm. Par visu rīdzinieku īpašumu atsavināšanu pilsēta plāno iekasēt vairāk par 11 miljoniem eiro.
Arī sadarbība ar privātajiem partneriem Rīgai nevedas. Turklāt ne tikai lielajos projektos. Vēl pirms pašvaldību vēlēšanām varas partijas solīja, ka ar pašvaldības un uzņēmēju simbiozes palīdzību tikšot sakārtots, piemēram, laukums pie Dailes teātra.
Taču uzņēmēji nedz steidzas pirkt tirgū izliktos lielos Rīgas īpašumus, nedz arī dodas talkā sakārtot galvaspilsētas laukumus un tuneļus. Pēc šāgada budžeta nevar teikt, ka arī pati Rīga pūlētos attīstīt uzņēmējdarbību.
Budžeta pieņemšanas sēdē Rīgas galvenā finansiste Ilga Tiknuse opozīcijas deputātam Ģirtam Lapiņam (Nacionālā apvienība) vaļsirdīgi atzina, ka šogad vienīgais atbalsts uzņēmējdarbībai būs 74 tūkstoši eiro programmai «Atspēriens». Ar to pietiek, lai ik gadu dažiem potenciālajiem uzņēmējiem palīdzētu tikt pie specifiskas tehnikas, samaksāt par interneta lapas izstrādi vai izveidot mārketinga materiālus.
Ieguldījumus uzņēmējdarbības infrastruktūrā Rīga šogad nav plānojusi.
Mazākām pilsētām lielāki plāni
Tikmēr pavisam konkrēti uzņēmējdarbību atbalsta citas lielās pilsētas, kuru budžeti pat nesasniedz desmito daļu no Rīgas maka.
Liepājas vicemērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) stāstīja, ka šogad Liepāja plāno investēt divās lielās industriālās teritorijās – Karostas industriālajā parkā un vēl vienā projektā.
„Cenšamies nodrošināt pamata infrastruktūru potenciālajam investoram, lai veicinātu rūpniecisku attīstību šajās teritorijās,” stāstīja Ansiņš.
„Cenšamies atbalstīt arī mazos un vidējos uzņēmumos, februārī pieņems atsevišķos lēmumus, kur atbalstu piešķirs uz konkursa pamata, pieteikumus izvērtēs kompetenta komisija,” turpināja Liepājas pārstāvis.
Tiešā veidā uzņēmēju atbalstam Liepāja plāno tērēt līdz 50 tūkstošiem eiro, bet, piemēram, 40 hektāru nolaistās militārās teritorijas sakārtošanā un otra industriālā parka izveidē ieguldīs 3,5 miljonus eiro. Gada vidū jau gaidīšot investorus.
Šogad Liepāja plāno vērt arī jauno koncertzāli, kurā lielu daļu no 30 miljoniem gan ieguldījusi valsts.
Tāpat pilsēta turpina ielu apgaismojuma projektu, kas ir viens no lielākajiem investīciju projektiem, - 120 kilometru garumā plānota līniju nomaiņa ar 8000 gaismekļu. Pašvaldība iegulda tur, kur var ieekonomēt. Tādēļ atšķirībā no Rīgas Liepājā visas skolas un bērnudārzi jau nosiltināti.
Ar līdzīgiem izdevumiem – 78 miljoniem eiro – budžetā rēķinās arī Daugavpils. Pilsētas mērs Jānis Lāčplēsis («Vienotība») šāgada plānus sauc par attīstības budžetu. Ekonomiskajai darbībai paredzēts vairāk par desmit miljoniem eiro, prioritāri ieguldīs tieši uzņēmējdarbības attīstībā.
Lielākās investīcijas gan plānotas iesākto projektu pabeigšanai - Daugavas ielas un tranzītielas A13 rekonstrukcijai, autotransporta mezglam un Ziemeļu rūpnieciskās zonas infrastruktūrai.
Savukārt par 300 tūkstošiem eiro Daugavpils jau šogad gatavos jaunus tehniskos projektus Eiropas Savienības atbalsta piesaistei. Piemēram, Smiltenes ielas divu līmeņu pārvada būvniecībai.
Daugavpils domes Finanšu nodaļas vadītāja Edīte Upeniece stāstīja, ka pašvaldība plāno arī investēt jaunos sporta objektos, bērnu un jauniešu atpūtas centrā, izveidos jaunus bērnu rotaļu laukumus.
Pa kādam jaunam bērnu rotaļu laukumam sola arī Rīga. Taču galvaspilsēta ar investīciju plāniem šogad netiks ne tuvu reiz sapņotajiem 112 miljoniem eiro, par ko vēl pērn sprieda domes komitejās. Šogad Rīgas budžetā tām paredzēti vien četri procenti no budžeta tēriņiem jeb 32 miljoni eiro. Tajos ietilpst arī tādi darbi kā skolu fasāžu krāsošana. Citas pilsētas attīstībā procentuāli iegulda divas vai pat trīs reizes vairāk.
