Nakts tirgus Rīgas centrāltirgū darbu sāk, kad savas letes novāc pārdevēji paviljonos un tirdzniecības vietās. Zemnieki produkciju tirgo tieši no saviem kravas busiņiem.
Pārpircēji – tāpat. Nav aizliegts tirgot produktus no Polijas, Spānijas vai Itālijas, taču noteikti jānorāda īstā valsts un pavadzīme. Vai tā tiešām ir, pārbaudīt ierodas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektore.
PVD stāsta, ka pārsvarā ir divu veidu pārkāpumi: nav norādīts, ka prece ir no Latvijas, vai poļu tomāts tiek tirgot kā pašmāju.
Pagaidām milzu poļu tomātu pieplūdumu Rīgā nemana.
Kaimiņu zemnieki no Pasvales reģiona stāsta, ka Krievijā neielaistie poļu tomāti Viļņu jau ir sasnieguši. Šorīt to cena bija 40 Lietuvas centu jeb 11 eiro centu kilogramā.
„Lietuvā nakts tirgus ir pilns, ved pa 20 tonnām. Kur es ar saviem 500 kilogramiem varu konkurēt?” saka zemnieks Vitauts Šļumpa. No rīta viņš iecerējis braukt uz Igauniju: „Tur ir aukstāks. Un varbūt poļi vēl nav atbraukuši. Varbūt tur pirks?” Arī citi zemnieki apliecina, ka cenas krīt strauji.
Pavadzīmes tirgotāji var uzrādīt. Taču bojātu preci, šoreiz citronus, inspektore liek novākt. Pārdevējas sauktais Saša pēc inspektores ierašanās pazūd starp kravas busiņiem. Viņa auto bagāžnieks ir piebērts ar citroniem, un inspektore sola rīt tirgū tos tomēr sameklēt. „Pārdevēja noņēma nost, bet nu, ja būtu saimnieks, tad protams, varētu stādīt protokolu un likt iznīcināt. Bet arī pircējam pašam ir jāskatās,” saka PVD inspektore Inguna Lībaže.
Šī vakara pārbaudes rezultāti ir pircēju iepriecinoši. Bet pircēji atzīst, ka visu izšķir dārzeņa smarža un garša, nevis dzimtene. „Pēc garšas skatos. Dažkārt ārvalstu ir pat garšīgāki. Ja pārējam ticēt, tad jau visa Bauska audzē zemenes,” spriež pircēja Līga.