„Kalnaputni” ir ģimenes saimniecība, kurā 300 hektāros saimnieko trīs paaudzes. Galvenā nozare ir piena lopkopība un „Kalnaputnu” ganāmpulkā šobrīd ietilpst 154 slaucamas govis. To, ka saimniecība gadu gaitā ir krietni attīstījusies, rāda saglabātie vecās fermas balsti, kas atstāti jaunās novietnes būvapjomā, taču, raizējoties par izdzīvošanu nākotnē, pēdējos pāris gados saimniecības attīstībā lieli līdzekļi nav ieguldīti.
Jau vairākus gadus "Kalnaputni" pienu nodod "Cesvaines pienam", šobrīd saņem 22,5 centus par litru, un izteikto prognozi, ka kvotu atcelšanas dēļ līdz 2020.gadam vidējās cenas pieaugums sasniegs 35 centus, saimniece uztver neticīgi. „Ja mums maksātu 35 centus, mēs vienkārši būtu laimīgi! Mēs neviens nesūdzētos!” saka zemnieku saimniecības „Kalnaputni” īpašniece Daiga Pūce.
„Kalnaputni” savas pastāvēšanas laikā pieredzējuši gan cenu kāpumus, gan kritumus, 2009.gada krīzē ritējusi fermas būvniecība, un tāpat kā lielākā daļa zemnieku arī tagad paļaujas uz savu varēšanu. „Nevar tā - šodien daru, rīt nedaru. Vai nu dara, vai nedara! Vienkārši tagad domājam, ko blakus - varbūt graudus mazliet vairāk, varbūt gaļas lopus, „bišķi” sadalīt to visu pasākumu, lai nav tikai no piena naudas jādzīvo,” nosaka zemnieku saimniecības „Kalnaputni” saimnieks Atis Pūce.
Viņu papildina „Kalnaputnu” pārvaldnieks Jānis Starcis. „Tiem, kam nav kredītu, tiem varbūt ir tā, ka droši vien ļoti maz maksā par pienu. Tiem, kam daudzmaz normālāk maksā, tiem atkal visiem ir kredīti, tā ka faktiski visi dzīvo vienādā līmenī apmēram,” norāda Starcis.
Raugoties nākotnē, zemnieku galvenā motivācija ir strādāt ģimenei, turpināt paaudzēs izveidotās tradīcijas. „Lielie bērni, viņi netaisās uz ārzemēm. Viņi redz, ka var te darīt, var te strādāt, un būtībā tas ir arī mūsu mērķis, lai tiem mūsu bērniem nebūtu jābrauc prom un nebūtu jāmeklē tā laimīgā, skaistā dzīve ārzemēs,” saka Pūce.
