Lai arī galavārds par nākamā un turpmāko gadu budžetiem būs jāsaka jaunajai valdībai un Saeimai, FM jau sākusi darbu pie šo dokumentu sagatavošanas. Tiesa, pretēji iepriekš plānotajam, jautājums par tuvāko gadu valsts budžeta bāzes izdevumiem un iespējām rast līdzekļus jauniem pasākumiem otrdien, 20. martā, valdībā tomēr netika apspriests. To plānots darīt pēc Lieldienām, proti, pēc tam, kad iespējas rast papildu līdzekļus izdevumu palielināšanai būs apspriestas īpašā seminārā.
Tomēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) jau tagad atzīst, ka naudu jaunu izdevumu segšanai nāksies meklēt, pārskatot, cik lietderīgi ir esošie tēriņi.
"Ja mēs gribam kaut kādus jaunus pasākumus finansēt, tad mums pamatā ir jāorientējas uz esošo izdevumu pārskatīšanu. Arī šogad turpināsim pārskatīt tēriņus. Īpašs akcents būs vērsts uz IT [informāciju tehnoloģiju] nozari, uz valsts informācijas sistēmu vērtējumu, uz nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Jādomā, kā gudri pārplānot līdzekļus, lai labākus mērķus var sasniegt, nevis vienkārši tērēt naudu. Protams, darbs pie izdevumu pārskatīšanas jau ir sācies," teica ministre.
Priekšvēlēšanu laikam parasti ir raksturīgi solījumi palielināt tēriņus dažādu sabiedrības grupu vajadzībām. Finanšu ministre spriež, ka šis priekšvēlēšanu periods, visticamāk, nebūs izņēmums. "Manuprāt, ir svarīgi īpaši priekšvēlēšanu laikā būt fiskāli atbildīgiem un pieņemt lēmumus tā, lai mēs vismaz vidējā termiņā nonākam pie sabalansēta budžeta, nevis jau tagad, priekšvēlēšanu laikā cīnīties un grūstīties par miljonu sadali."
Jau vēstīts, ka valsts parāda apjoma pieaugums un pieaugošās parāda apkalpošanas izmaksas izpelnījušās gan Latvijas Bankas, gan Fiskālās disciplīnas padomes, gan Valsts kontroles kritiku. Tā, piemēram, Valsts kontrole norādījusi, ka valsts parāda apkalpošana jau tagad izmaksā aptuveni 260 miljonus eiro gadā, taču līdz šim nav pietiekami izvērtēta budžeta izdevumu lietderība. Tāpat trūkstot analīzes par to, cik lielu valsts parādu Latvija var atļauties.
"Pakāpeniski samazinot šo parāda summu, atbrīvotos līdzekļi arī daudzu citu problēmu risināšanai, kas mums valstī ir – demogrāfijas problēmu risināšanai, algām un citiem.
Mēs revīzijā arī aicinām domāt par to, vai Latvijas ekonomiskais potenciāls un demogrāfiskās tendences pieļauj šo parāda apmēru 40% no iekšzemes kopprodukta," iepriekš uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Saskaņā ar budžeta apstiprināšanas grafiku, ko valdība pieņēma marta sākumā, lielu daļu ar valsts budžeta sagatavošanu saistīto darbu plānots paveikt vēl pirms Saeimas vēlēšanām.
