Pēc pāris gadu dīkstāves bijušajā «Trikātas siera» rūpnīcā atjauno ražošanu

Latvijas vienā no vecākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem – Trikātā – atkal ražo sieru. Kad pirms četriem gadiem "Trikātas siera" ražošanu pārcēla uz SIA "Latvijas piens" ražotni Jelgavā, tā bija smaga ziņa gan uzņēmuma darbiniekam, gan arī Beverīnas novadam. Pāris gadu cehi stāvēja tukši, bet tagad tajos atkal ir rosība. Uzņēmuma jaunie saimnieki – SIA "Trikātas piens" – par savu darbības virzienu izraudzījušies bioloģiskā piena pārstrādi, un tagad tur top arī tā sauktais zilais siers "Bio Blue".

Bankrotējušā Trikātas piena pārstrādes uzņēmuma darbību atjaunojuši brāļi Rolands un Kaspars Putniņi. Jaunie saimnieki stāsta, ka bioloģiskā piena pārstrādi nav izraudzījušies nejauši. Tas gan ir nišas produkts, bet pieprasījums pēc tā aug, jo arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību pārtikas produktu izcelsmei. 20% no saražotā plānots eksportēt, bet pārējo – pārdot vietējā tirgū.

To, ka tagad Trikātā ražo tā saukto zilo sieru, atzinīgi vērtē arī Latvijas "Siera kluba" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, atzīstot, ka Trikātas pienotava un tās pagrabi, kas celti vēl muižas laikā, tam ir īsti piemēroti.

"Varbūt ar Rokforas sieru to uz šo brīdi nevar salīdzināt un varbūt arī nevarēs, jo Rokforas siers Francijā tiek ražots no aitu piena, bet šeit no govs piena, bet tāpat tā Vācijas "Dor Blue" kvalitāte ir ļoti laba un gan jau šeit arī būs. Un es esmu bijusi Francijā, Aviņjonas apgabalā, Rokforas pilsētiņā, kur siers gatavinās Kamalū kalna grotās, alās īstais Francijas Rokforas siers, - tas, kas ir tur, šeit, protams, nekad nebūs.

Bet te ir vecie pagrabi, muižas laika pagrabi, jo Rokforas sieram vai Trikātas "Dor Blue", lai būtu kvalitāte, ļoti svarīgi ir tā dabīgā vide, mitrums, siltums, viss dabīgs. Un šeit ir muižas pagrabi vecie, un tas ir Trikātai pluss," sacīja Davidanova.

Un to, ka ar laiku zilā siera gatavošanai tik tiešām tiks izmantoti vecie muižas laiku pagrabi, apstiprina arī viens no uzņēmuma saimniekiem Kaspars Putniņš. "Mums ir plānā, kad tie gatavosies vecajos pagrabos. Mums ir plānā viens pagrabs, kur mēs tieši zilo sieru nogatavināsim, un tur būs tā sēne iekšā, tā kā vecā vīna pagrabā."

Cehā tobrīd zilo sieru gatavo siera meistare Inese Ziemane, kura savas zināšanas apguvusi pie Trikātas uzņēmuma siera vecmeistara Vladislava Čulča. Viņa vērtē, ka tas, ka  Trikātā atkal norit ražošana, ir ieguvums arī vietējiem iedzīvotājiem, jo toreiz, kad te sieru pārtrauca ražot, tas sāpīgi skāra daudzus vietējos iedzīvotājus.

"Cilvēciņiem bija ļoti sāpīgi, jā. Daudzi palika bez darba. It sevišķi, ja no ģimenes divi cilvēki strādāja uzņēmumā, tad bija sāpīgi un patriotiem īpaši sāpīgi. Mēs ceram, ka mēs paplašināsimies un būs daudziem cilvēkiem darbavietas," atzina Ziemane.

Arī "Siera kluba" vadītāja Vanda Davidanova vērtē, ka šis,  viens no vecākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,  pēdējos gadus  ir izgājis visai smagu pārbaudījumu ceļu.

"Trikāta ir bijusi kā ļoti iekārota līgava. Tad viens īpašnieks, tad otrs, tad trešais. Un ļoti gribētos, ka tie divi jaunie puiši, brāļi Putniņi, ja paņēma, tad arī turētu to līgavu!" teica "Siera kluba" vadītāja.

Trikātas bioloģiskie sieri tiek realizēti tepat Latvijas lielveikalos, iet arī uz Poliju, Lietuvu Igauniju. Mēnesī tiek saražotas 50 tonnas produkcijas, bet pamazām apjomi pieaugšot līdz 250 tonnām, jo pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem aizvien palielinās.

Protams, savu atjaunotni gaida arī vecā Trikātas pienotavas ēka, kas celta pirms 120 gadiem, bet, kā atzīst uzņēmuma jaunie saimnieki, vispirms ir jānostabilizē ražošana, jāieiet tirgū un tad būs kārta arī  šiem darbiem.

1 komentārs
janis goba
Veiksmi,veiksmi un vēlreiz veiksmi!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti