Aglonā par 800 000 eiro pērn uzbūvēta jauna ēka, ko plānots veidot par radošo industriju centru, piesaistot uzņēmējus.
Notikušas jau divas izsoles, taču bez rezultātiem, un ēka stāv tukša.
Vēl pirms gada ēkas vietā atradās savu mūžu nokalpojušas tirgus letes un aiz tām – pļava. Lai modernizētu tirgus laukumu, Aglonas novada dome piesaistīja Eiropas Savienības līdzfinansējumu degradētajām teritorijām un vidū uzbūvēja divstāvu biroju ēku. Tomēr potenciālie nomnieki tā arī nav atsaukušies.
“Interesi neviens neizrādīja, – ja mums vajag radīt 10 vai 11 darba vietas, parādiet man lūdzu sfēru, kur tagad mūsu apstākļos cilvēkus pulcē vienā ēkā kādai ražošanai. Protams, ka biznesmeņi tagad ļoti piesardzīgi un jāgaida droši vien periods, kad tiks galā ar “kovidu”.”
Aglonas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Romāns Petrovs stāstīja, ka “projekts tika pieteikts krietni pirms pandēmijas laika, un pašvaldībām, veidojot projektus, ir jāapzina reālā situācija ar uzņēmējiem”.
Diemžēl radošo industriju centra stāsts Latgalē nav unikāls. Rēzeknē, lai atrastu nomnieku jaunuzceltam rūpniecības kompleksam, kas izmaksāja gandrīz septiņus miljonus eiro, rīkotas pat piecas izsoles nepilna gada garumā.
Tiesa, Rēzeknē pirmo izsoli rīkoja vēl krietni pirms kompleksa pabeigšanas.
Uz problēmu norāda arī Centrālā finanšu līgumu aģentūra.
“No mūsu puses arī varētu sekot kaut kādas finanšu sankcijas, bet šo jautājumu mēs vērtētu tikai pēc 2023. gada, ja mēs saprastu, ka pašvaldībai tiešām nav izdevies piesaistīt nomnieku konkrētajām telpām,” norādīja Centrālās finanšu līgumu aģentūras Latgales reģiona nodaļas vadītāja Liene Amantova-Salmane.
Neveiksmes uzņēmēju atrašanā pašvaldībām maksā. Rēzeknē izsoles cena “nolaista” no 6800 līdz 2820 eiro par nomu mēnesī.
Aglonā solās tā nedarīt, bet, kamēr ēka stāv tukša apkures sezonā, tās uzturēšana izmaksā apmēram 600 eiro.
Paredzēt ne tikai uzcelšanas, bet arī uzceltā apsaimniekošanas izmaksas – to pašvaldības nereti piemirst, novērojusi Valsts kontrole.
“Diemžēl attīstības plānošanas loģiskais cikls ne visur strādā tik sekmīgi, jo virknē projektu, kas ir īstenoti, mēs neredzējām nekādu saistību ar pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem. Proti, izskatot visas prioritātes dokumentus, mēs nesapratām – priekš kam,” atzina Valsts kontroles pašvaldību pārstāvis Edgars Korčagins.
Aglonā radošo industriju centru pašvaldība tagad gatava iznomāt jebkam – gan zemniekiem, gan “Latvijas pastam”, gan kādam vācu uzņēmējam, lai tas biroja telpās nodarbotos ar vieglo rūpniecību.
“Jāmeklē visi iespējamie kanāli. Noteikti ir par maz ielikt pašvaldības mājaslapās, jo nav tā, ka uzņēmējs no rīta ceļas un apskatās visu pašvaldību mājaslapas un pārbauda, kas tur ir,” norādīja Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Līdzīgu projektu īstenošana turpinās daudzās Latvijas lielajās pilsētās, bet Latgalē arī lauku novados. Piemēram, Ludzā šogad tikai sāks celt ražošanas ēku kompleksu. Tātad tur nomnieka atrašanai atliks vēl mazāk laika.
