Tostarp Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019. gada decembrī veidoja 2,4 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,2% vairāk nekā pirms gada. Tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 3,9%, bet importa vērtība par 11,6%. Decembrī Latvija eksportēja preces 1,01 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2018. gada decembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 44% līdz 42,3%.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada decembrī salīdzinājumā ar 2018. gada decembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 2,7% un importa par 7,4% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 4,1% un importa vērtība – par 11,6%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 31 miljonu eiro jeb 43,3%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 21 miljonu eiro jeb 22%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 10,1 miljonu eiro jeb 5,9%,
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 19,2 miljoniem eiro jeb 11,2%,
- minerālproduktu eksports mazāks par 10,4 miljoniem eiro jeb 18,5%.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2019. gada decembrī salīdzinājumā ar 2018. gada decembri ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 28,3 miljoniem eiro jeb 2,4 reizes. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta kritums par 7,9 miljoniem eiro jeb 45,5%, skaidroja CSP.
Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 124,1 miljonu eiro jeb 70,7%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 15,2 miljoniem eiro jeb 5,6%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 10,9 miljoniem eiro jeb 10,5%,
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 21,9 miljoniem eiro jeb 21,6%,
- minerālproduktu imports mazāks par 10,6 miljoniem eiro jeb 10,7%.
Importa kāpumu preču grupā "gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas" 2019. gada decembrī salīdzinājumā ar 2018. gada decembri ietekmēja lidmašīnu iegāde – pieaugums par 113,4 miljoniem eiro.
Savukārt dzelzs un tērauda importa samazinājumu visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģēta tērauda velmējumu importa kritums par 15,1 miljonu eiro jeb 45,8%, norādīja CSP.
Decembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības (ES) valstīm bija Lietuva (16,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4%), Vācija (6,1%) un Zviedrija (5,6%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,2% no importa kopapjoma), Vācija (10,9%), Polija (8%) un Igaunija (7,1%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm decembrī Latvijas nozīmīgākais partneris eksportā bija Krievija, kuras īpatsvars veidoja 10,1% no eksporta kopapjoma, bet nozīmīgākais partneris importā bija Kanāda – 12,6% no importa kopapjoma.
2019. gada decembrī ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada decembri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 3,7 procentpunktiem un kopējā importa vērtībā – par 1,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 0,7 procentpunktiem un samazinājās par 3,7 procentpunktiem importā.
2019. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 122 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.
