Lai paspētu uz tirgu aizvest svaigas, tikko lasītas zemenes, laukā jau septiņos no rīta daži vada otro darba stundu. Lielais karstums licis zemenēm augt ievērojami ātrāk. Jāņu nedēļā pat vēlās šķirnes sākušas ziedēt. Saimniecībā tas nozīmē darbu bez apstājas.
"Paguli dažas stundiņas un lasi, cik vien vari salasīt. Skrien uz Rīgu, pārdod, cik vien var. Tās ļoti gatavojas.
Tas karstums izdarīja tā, ka visas šķirnītes gandrīz vai reizē sāka ražot. Es biju domājis, ka būs kādu nedēļu pēc Jāņiem tas īstais ražas laiks. Bet tas sanāca jau uz Jāņiem, tāds nopietnāks. Pasteidzās daba," sprieda zemnieku saimniecības "Ūziņi" saimnieks Jānis Eihmanis.
Sezonas strādnieku meklēšanā izmēģināti dažādi varianti, pat strādnieki no citām valstīm, taču rezultāts saimnieku nav apmierinājis. Lasot zemenes, nepieciešamas rūpes un liela atbildības sajūta. Katrai izvēlētajai zemenei jābūt lielai, sulīgai un nesaspiestai. Lai nogaršojot tās gribas iegādāties. Tāpat lasītājam, manot iebojājušos ogu, tā jānorauj, lai tā nesapūdē citus. Tāpēc jau vairākus gadus četru hektāru lielajā zemeņu laukā tiek nodarbināti teju visi radinieki. Vairumu gan novāc cilvēki pašu vajadzībām.
Saimnieks sacīja, ka lielāko daļu lauka nebūtu iespējams nolasīt, ja nebūtu šo pašlasītāju. Un labums, ja tu atbrauc pats – par to, ko tu apēd lasot, nav jāmaksā.
"Tas man ļoti patīk. Viņi atbrauc, salasa, ko viņiem vajag. Kādam vajag tikai lielās ogas, smukās. Kādam atkal lētāk, kaut ko maziņu viņš grib," stāstīja Eihmanis.
Salasot zemenes pašam, to cena ir ievērojami zemāka.
Uzrunātie lasītāji sacīja, ka nebrauc tikai cenas dēļ, dažiem zemeņu lasīšana kļuvusi par tradīciju.
"Es katru gadu te braucu. Vismaz kāds trešais gads ir, kā es te braucu. Pasvinam Jāņus, atbraucam ogas palasīt. Katru gadu tas mums tā ir. Tas mums te kā rituāls ir. (..) Es atbraucu, salasu – un man pietiek visai ziemai," atzina Aivars.
Saimniecībā paredz, ka zemeņu sezona šogad būs īsāka. Ekonomiski izdevīgāk būtu bijis, ja zemenes ražotu lēnāk, divu mēnešu garumā.
