ĪSUMĀ:
- "Oxfam": pērn miljardieru bagātība augusi par 12%, bet nabadzīgākie zaudējuši ienākumus vidēji par 11%.
- Dati liecina arī: 10 gados miljardieru skaits dubultojies, bet nodokļu slogs viņiem sasniedzis zemāko līmeni.
- NVO piedāvā risinājumus valdībām, tostarp mainīt nodokļu politiku, izskaust izvairīšanos no nodokļu samaksas.
- Davosas ekonomikas foruma organizatori sola uzklausīt NVO aicinājumus un apgalvo, ka problēmas saprot.
- ANO ģenerālsekretārs: redzam uzticēšanās deficītu valdībām, politiskajām organizācijām; vispārdotākais zīmols – bailes.
Ekonomiskā nevienlīdzība pasaulē pašlaik ir ārpus jebkādas kontroles. Tā brīdina pasaulē lielākā starptautiskā 20 labdarības organizāciju konfederācija "Oxfam", nākot klajā ar jaunāko nevienlīdzības statistiku Pasaules ekonomikas foruma diskusiju laikā.
Pērn miljardieru bagātība, pēc "Oxfam" datiem, augusi par 12%, un katru otro dienu jauns miljonārs pievienojas miljardieru pulciņam.
Savukārt 3,8 miljardi cilvēku, kas veido nabadzīgāko pusi no visiem pasaules iedzīvotājiem, kopumā pat zaudējuši ienākumus – vidēji par 11%. Turklāt šī nabadzīgākā pasaules puse kontrolē tikpat daudz līdzekļu, cik 26 pasaules visbagātākie cilvēki.
"Oxfam" klāsta, ka miljardieru skaits kopš globālās ekonomiskās krīzes pirms 10 gadiem ir gandrīz dubultojies, bet nodokļu slogs viņiem un lielākajām korporācijām ir zemākajā līmenī pēdējo gadu desmitu laikā.
"Mēs parādām, ka daži miljardieri katru dienu pērn palielināja savu bagātību par pusotru miljardu laikā, kad 262 miljoni pasaules bērnu nevar apmeklēt skolas, bet aptuveni simt miljoni cilvēku ik gadu nonāk zem nabadzības sliekšņa, jo nespēj atļauties veselības aprūpes izmaksas. Taču tas nav neizbēgami. Tam ir risinājumi –
pasaules valdību rokās ir iespēja mainīt nodokļu politiku, izskaust izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ieguldīt naudu sabiedriskajos pakalpojumos,
lai sniegtu cilvēkiem godīgas iespējas kļūt par daļu no globālās ekonomikas veidošanas," uzsvēra "Oxfam International" izpilddirektore Vinnija Bjanjima.
"Oxfam" apgalvo – ja pasaules bagātākais 1% nodokļos samaksātu tikai pusprocentu vairāk, ar to būtu gana, lai visus šos 262 miljonus bērnu izskolotu un nodrošinātu veselības aprūpi 3,3 miljoniem cilvēku.
Davosas organizatori sola uzklausīt NVO aicinājumus un apgalvo, ka problēmas saprotot.
"Tas, ko mēs esam pieredzējuši, ir fakts, ka globalizācija pati par sevi un globālisms ir radījis uzvarētājus un zaudētājus.
Simtiem miljoni ir nopelnījuši no globalizācijas, taču daudzus cilvēkus tā arī atstājusi nopakaļus. Taču mums šodien ir daudz stiprāka izpratne par sociālo taisnīgumu. Un šajā sociālo mediju laikmetā mēs vairs nevaram atļauties atstāt tik daudz cilvēkus sev aiz muguras," sacīja Pasaules ekonomikas foruma dibinātājs Klauss Švābs.
Tikmēr, iespējams, paškritiskāko runu Davosas priekšvakarā varēja dzirdēt no ANO tribīnes, kur ANO ģenerālsekretārs zīmēja drūmu globālo savstarpējās neuzticēšanās ainu.
"Kad cilvēki redz, ka globālā ekonomika ir ārpus jebkādas kontroles, kad viņi sajūt, ka viņiem nav nekādu izredžu un cerību, ka neviens līderis un neviena institūcija nerisina viņu problēmas, nestabilitāte un neuzticēšanās ir garantēta.
Šodien mēs redzam milzu uzticēšanās deficītu valdībām, politiskajām institūcijām un tik tiešām – arī starptautiskajām organizācijām. Vispārdotākais zīmols tagad ir bailes.
Tās ceļ reitingus, nodrošina balsis un ģenerē klikšķus internetā. Tāpēc lielākais izaicinājums valdībām un institūcijām šodien ir parādīt, ka mums nav vienalga," atzīmēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Tomēr arvien vairāk tiek arī apšaubīts, cik jēgpilnas atbildes nevienlīdzības un citiem izaicinājumiem spējīga sniegt pati Davosa, it īpaši "cietokšņu un barjeru" laikmetā, kā šo laiku nodēvējuši paši konferences organizētāji.
Kā raksta "The Washington Post" – Davosas vīru, kas kļuvis par globālās elites apzīmējumu, vairāk satrauc gausie globālās izaugsmes dati.
Katrā ziņā vismaz viens liels ieguvējs no konferences ir skaidri zināms – pati Šveice, kas no foruma organizēšanas pēc dažādām aplēsēm nopelnīs līdz pat 100 miljoniem eiro. Un tas nav pārsteigums, ja, piemēram, necilākais viesnīcas numuriņš šajās dienās Davosā maksā vismaz 800 eiro par nakti, bet dārgākie pārsniedz pat 10 000 eiro.
