Ekonomikas ministrija informēja, ka galvenais instruments gaisa kvalitātes uzlabošanai ir ēku ventilācijas sistēmas, kas nodrošina gaisa apmaiņu pietiekamā daudzumā un CO2 atbilstošā līmeņa uzturēšanu, kā arī telpās esošā mikroklimata rādītājus, kas būtiski samazina pelējuma, sēnīšu un cita veida baktēriju parādīšanos.
Normatīvais regulējums veselības aizsardzības jomā nesatur prasības gaisa kvalitātei. Bet atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai CO2 maksimāli pieļaujamais līmenis publiskās telpās ir noteikts Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajās rekomendācijas. Tās paredz, ka CO2 līmenis, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei publiskās telpās, ir līdz 1000 ppm.
Ņemot vērā apstākli, ka Covid-19 un citu vīrusu izplatība varētu pieaugt, grozījumi būvnormatīvā (LBN 231-15) paredz gaisa kvalitātes minimālo rādītāju publiskās ēkās, kurās pulcējas lielāks cilvēku skaits ilgākā laikā (piemēram, izglītības iestādes). Noteikts, ka tur CO2 pieļaujamais līmenis ir līdz 1000 ppm.
Jaunās prasības turpmāk būs jāpiemēro jaunu ēku projektēšanai, kā arī ēku pārbūvei, atjaunošanai vai restaurācijai.
Attiecīgi būvprojektēšanas procesā atbilstošās jomas būvspeciālistam būs jāizvēlas tādi ventilācijas un/vai vēdināšanas risinājumi, kas nodrošina būvnormatīvā paredzētās gaisa kvalitātes minimālās prasības plānotajam ēkas lietotāju skaitam un ekspluatācijas intensitātei. Savukārt par ēkas atbilstošu ekspluatāciju ir atbildīgs ēkas īpašnieks vai lietotājs.
Prasības par gaisa kvalitātei piemēros būvniecības iecerēm, kuras ir ierosinātas pēc regulējuma spēkā stāšanas, bet nepiemēro būvniecības iecerēm, kas ir ierosinātas pirms grozījumu spēkā stāšanās.
Tāpat šīs prasības gaisa kvalitātei nav attiecināmas uz ekspluatācijā nodotām ēkām.
