Bernanke, Daimonds un Dibvigs "būtiski uzlabojuši mūsu izpratni par banku lomu ekonomikā, īpaši finanšu krīžu laikā, kā arī par to, kā regulēt finanšu tirgus", uzsvērusi akadēmija.
"Svarīgs secinājums viņu pētījumos ir par to, kāpēc ir vitāli svarīgi izvairīties no banku sabrukuma," norādīts akadēmijas paziņojumā.
Par pētījumu nozīmīgumu stāsta Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Tore Elmensens:
"Mēs toreiz to nezinājām, bet pirms 15 gadiem lielākā daļa pasaules stāvēja postošas ekonomiskās krīzes priekšā. Lielākā daļa no mums nebija tai gatava.
Taču daži ekonomikas pētnieki bija gan sagatavoti, gan satraukti. Viņi bija pētījuši teoriju par banku ieguldījumu masveida izņemšanu. Viņi uzskatīja pierādījumus par pietiekamiem, lai pieļautu, ka līdzekļu izņemšana atkal var kļūt aktuāla. Kad notikumi attīstījās 2008., 2009. un 2010. gadā, tika gūti jauni pierādījumi, kas apstiprināja šo teoriju.
Īsumā – teorija apgalvo, ka bankas var būt ārkārtīgi nozīmīgas, taču tās var garantēti būt stabilas tikai tad, ja to darbība tiek pienācīgi regulēta."
Bernanke bija ASV centrālās bankas – Federālās rezervju sistēmas – vadītājs no 2006. līdz 2014. gadam. Pašlaik viņš ir Brukingsa institūta pētnieks.
Daimonds ir profesors Čikāgas Universitātē, bet Dibvigs – profesors Vašingtona universitātē Sentluisā.
Prēmijas lielums ir 10 miljoni zviedru kronu (apmēram 920 000 eiro). Tā tiks vienādās daļās sadalīta starp visiem trim laureātiem.
Pārējie šā gada Nobela prēmiju ieguvēji tika paziņoti pagājušajā nedēļā.