Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere medijiem uzsvērusi, ka reģistrs aktīvi strādā, lai ieviestu "Moneyval" ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā. Tas arī bijis galvenais iemesls, kāpēc
Uzņēmumu reģistrs janvārī veica automatizētu ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no reģistra.
Tāpat šogad sola izslēgt īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesos labuma guvējus, kā arī turpināt ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā.
"Lursoft" izpētījis, kas ir 2019. gada 14. janvārī likvidētie uzņēmumi. Kas bijuši to īpašnieki, cik sen šīs kapitālsabiedrības nav iesniegušas pārskatus un cik daudz tās palikušas parādā valstij nesamaksātajos nodokļos.
Vidējais vecums – 8 gadi
Lauvas tiesa jeb 75,81% no visiem 14. janvārī likvidētajiem uzņēmumiem bijuši reģistrēti Rīgā, bet vēl 14,74% – Pierīgā. Skatoties likvidēto uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, redzams, ka vismazāk „kritušo” ir Latgalē – vien 40 uzņēmumi. Tikmēr Kurzemē šajā dienā likvidēti 202, Vidzemē – 207, bet Zemgalē – 179 uzņēmumi.
Likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 8 gadi, bet starp likvidētajiem bijis arī viens uzņēmums, kas pastāvēšanu beidzis vēl pirms savas pirmās dzimšanas dienas. Tas ir kāds aizvadītā gada aprīlī reģistrēts uzņēmums SIA „Cleveroad”, kurš mājvietu atradis Purvciemā, norādot, ka tā pamatdarbība saistīta ar datorprogrammēšanu.
Apskatot, kurās nozarēs iepriekš darbojušies vai vismaz vēlējušies strādāt 14. janvārī likvidētie uzņēmumi, redzams, ka populārākā to vidū ir joma, kas saistīta ar citur neklasificēto individuālo pakalpojumu sniegšanu. Šajā nozarē ietilpst uzņēmumi, kas nodarbojas ar tetovēšanas, eskorta, iepazīšanās dienestu pakalpojumiem, tāpat arī veic astrologu un spirituālistu darbību. Tostarp šajā nozarē iekļauti uzņēmumi, kas ekspluatē ar monētām darbināmus pašapkalpošanās automātus, piemēram, fotokabīnes.
Likvidēšanas vilnis 14. janvārī skāris arī vairāk nekā 200 būvniecības uzņēmumus, no kuriem neviens nav iesniedzis gada pārskatu par saimniecisko darbību 2017. gadā.
Gada pārskatus iesniedzis retais
14. janvārī likvidēto uzņēmumu vidū liels klupšanas akmens bijusi gada pārskatu neiesniegšana, jo no 6 647 uzņēmumiem pārskats par 2017. gadu pieejams vien par 12 firmām. "Lursoft" izpētījis, ka vairāk nekā puse jeb 58,37% no pētījumā analizētajiem uzņēmumiem savas darbības laikā nav iesnieguši nevienu gada pārskatu, savukārt 5,25% uzņēmumiem pēdējais pārskats bijis vien par tālo 2010. gadu.
Likvidētie uzņēmumi nebūt nav aktīvas, strādājošas kompānijas, norāda "Lursoft".
Drīzāk, izpētot padziļinātāk to datus, redzams, ka šiem komersantiem nav bijusi doma par uzņēmuma attīstīšanu nākotnē. Pēc "Lursoft" datiem, no 14. janvārī likvidētajiem uzņēmumiem 90,08% jau bijusi apturēta saimnieciskā darbība, 87,23% likvidēšanas brīdī bijis reģistrēts nodrošinājums. Piedevām teju trešdaļai no šiem uzņēmumiem likvidēšanas brīdī bijis arī nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Likvidēto uzņēmumu kopējais nodokļu parāds janvāra sākumā sasniedzis 10,48 miljonus eiro.
No tiem lielākais nodokļu parādnieks bijis 2006. gadā dibinātais SIA „LOGISTICS CONSULTING SERVICE”, kam jau ilgstoši nodokļu parādu apjoms pārsniedzis 1 miljonu eiro, bet likvidācijas brīdī tas sasniedzis jau 1,76 miljonus eiro. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, tā pamatdarbība bijusi saistīta ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību. Pēdējos piecus gadus uzņēmum vienīgā īpašniece bijusi no Krievijas (Ekaterina Rezvykh).
Šis uzņēmums nav vienīgais, kura kapitāldaļu turētāji bijuši ārvalstnieki. 30,12% gadījumu likvidēto uzņēmumu 100% visas daļas piederējuši ārzemniekiem un to kopējais pamatkapitāls bijis 12,40 miljoni eiro. No tiem 17,93% uzņēmumi piederējuši personām no Krievijas, 15,13% – no Lietuvas, bet 13,34% – no Baltkrievijas.
