Šie dati ir neiepriecinoši, jo pārējās Baltijas valstīs „ēnu ekonomikas” īpatsvars ir ievērojami zemāks un tas uzrāda lejupslīdošu tendenci.
Ekspertu teiktais liecina – „ēnu ekonomikas” apkarošanai ir jākļūst par vienu no Latvijas prioritātēm, jo tā ir cieši saistīta arī ar labklājību valstī.
Eksperti norādīja, ka Igaunija un Lietuvā, pateicoties mazākam „ēnu ekonomikas” īpatsvaram, valsts iekasē vairāk nodokļos un var atvēlēt vairāk naudas sociālajām vajadzībām, skolotāju un ārstu algām un citiem mērķiem.
Latvijā „ēnu ekonomikas” īpatsvars ir liels, taču šī tendence nav visaptveroša, tā skārusi tikai dažas nozares, piemēram, būvniecību un tirdzniecību. Vēl viena Latvijas problēma ir „aplokšņu algas” un uzņēmumu centieni slēpt savu peļņu saimnieciskajā darbībā.
Taču Latvijā ir pietiekami daudz politiskās gribas cīnīties ar šo parādību, uzņēmēji arī izteikuši priekšlikumus „ēnu ekonomikas” apkarošanai - tas noteikti būtu nodokļu sloga samazināšana, mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšana un nesarežģīšana.
„Ēnu ekonomikas” mazināšanai visām atbildīgajām institūcijām ir jāstrādā intensīvāk, lai varētu sasniegt vērā ņemamus rezultātus, atzina Finanšu ministrija.
“Pakāpeniski atgūstoties no ekonomiskās krīzes, kā arī pateicoties vairāku valsts iestāžu darbam, iepriekšējos gados ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā strauji samazinājās. Šogad pētījuma rezultāti norāda uz to, ka ir nepieciešams atbildīgo pušu krietni intensīvāks un neatlaidīgāks darbs, cīņu ar ēnu ekonomiku nosakot par prioritāti. Nedrīkstam atslābt ne mirkli arī turpmāk. Tāpat ir ļoti būtiski sekmēt mūsu sabiedrības un uzņēmēju attieksmes maiņu par godprātīgu nodokļu nomaksu, jo pēdējos gados ir samazināts gan pievienotās vērtības nodoklis, gan darbaspēka nodokļi,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks („Vineotība”).
„Ēnu ekonomika” veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu un negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu, kā arī tās dēļ pieejamie statistikas dati var sniegt politikas veidotājiem maldīgu priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā. Tās apkarošana ir komplekss pasākums, kurā ir jāiesaistās visām pusēm, sekmīgāk izmeklējot noziegumus, padarot efektīvāku tiesu sistēmu, mazinot nelegālo nodarbinātību, rezultatīvāk apkarojot korupciju, kā arī pastiprinot atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, norāda FM.
Ņemot vērā, ka pētījuma “Ēnu ekonomikas dinamika Latvijā un Baltijas valstīs” dati uzrāda, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarei, ir jānosaka jaunas stingrākas tehniskās prasības kases aparātu un sistēmu lietošanā, uzskata FM.
Ieviešot šo sistēmu, tiks apturēta apzināta kases aparātu datu sagrozīšana, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Tāpat jaunas tehniskās prasības apgrūtinās krāpšanos ar kases aparātiem un kases sistēmām, kā arī ļaus VID konstatēt jebkuru neatļautu iejaukšanos kases aparātā vai sistēmas programmatūrā.
Savukārt, efektīvākai problēmas risināšanai saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem aplokšņu algu jomā ir nepieciešams papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, paredzot īpašu atbildību par aplokšņu algu izmaksāšanu. Priekšlikums paredz - ja tiek konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas piecu minimālo algu apmērā, iestājās kriminālatbildība.
