Darba tirgus prognozes EM gatavo kopš krīzes sākuma, taču šogad valdība ministrijai uzdevusi mainīt ekonomikas izaugsmes tempu. Izaugsme pēdējos gados kļuvusi būtiski lēnāka, atzīst ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens («Vienotība»).
Ministrija secina, ka aug plaisa starp darbaspēka izmaksām, kas aug, un produktivitāti. Privātais sektors gan strādājot ražīgāk un algas kāpinot straujāk nekā publiskais, kas krīzē samazināja algas, nevis nodarbināto skaitu. Tomēr vēl aizvien atalgojums ir ļoti zems, saka Ašeradens.
„Mēs redzam diezgan lielas problēmas, kas ir Latvijas darba tirgū. Mēs redzam, ka diezgan liela daļa – kopumā gandrīz 23% Latvijas iedzīvotāju – saņem minimālo un vēl mazāku algu. Īrijā minimālā alga ir 1500 eiro un mums ir jāsaprot, ka strādājam atvērtā darba tirgū. Mums ir jāsaprot, ka 90% saņem mazāku algu, nekā šis lielums,” saka Ašeradens.
EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Jānis Salmiņš kā skaudru problēmu iezīmē darbaspēka novecošanos – demogrāfiskā situācija nerāda labu ainu, savukārt virknē tautsaimniecībai būtisko nozaru strādājošie ir vecāki par 50 gadiem un tuvākajos gados dosies pensijā. Tādēļ ekonomiskajai izaugsmei jāaudzē produktivitāte, kas Latvijā pat par pusi atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem.
Tomēr to apgrūtina smagnējā un lēnā izglītības sistēma, kas aizvien saražo pārāk daudz speciālistu humanitārajās zinātnēs, bet par maz tautsaimniecībai derīgajās dabaszinātnēs. Tāpat pārāk daudzi nemācās vispār vai samierinās ar vidusskolu, secina Salmiņš. „Diemžēl jāatzīst, ka mums ir daudz tādu, kam ir tikai pamatskolas izglītība vai vidusskolas beidzēju, kam nav konkrēta profesija. Ja skatāmies nākotnē, kur būtu nepieciešama lielāka produktivitāte, tad pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka mazināsies. Bet, ņemot vērā, šīs milzīgās disproporcijas darba tirgū, tad šī ir liela problēma darba tirgū,” norāda Salmiņš.
Savukārt vidējo profesionālo skolu problēma ir nespēja piedāvāt kvalitatīvu izglītību, jo pēdējos gados būtiski ieguldīts skolu infrastruktūrā, taču izglītības saturs modernizācijai nav ticis līdzi. Arī ekonomikas ministrs Ašeradens produktivitātes problēmās vaino izglītības sistēmu, kas bez būtiskām reformām un jaunām mācību programmām tikai audzēs plaisu starp darba tirgus vajadzībām un sagatavoto darbaspēku. „Darba tirgum nākotnē būs savas vajadzības. Ir jāpalīdz visiem šiem cilvēkiem, kas mācās sistēmā un saprast, kā viņi nonāks darba tirgū un tiks nodarbināti produktīvās profesijās,” norāda Ašeradens.
Lai problēmas risinātu, Ekonomikas ministrija piedāvā uzņemties atbildību par darba tirgus attīstību. Otrkārt, veidošot tā saukto nodarbinātības padomi ar labklājības, izglītības un ekonomikas ministriem, lai panāktu straujāku ekonomikas attīstību.
