Ja Latvija izpildīs visas prasītās reformas, valstij kopumā pieejamais finansējums no Atveseļošanas un noturības mehānisma būs 1,82 miljardi eiro. Ieguldījumi plānoti investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanai, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī vēl vairākās citās jomās. Saņemtā nauda tiek ieskaitīta Valsts kasē, un to izmantos programmās, kas būs pieteiktas.
"Šis pirmais 200 miljonu maksājums ir par to – tas ienāk kopējā Valsts kases tajā kontā un tiek izmantots mūsu visu pārējo vajadzību finansēšanai. Tajā brīdī, kad ir nepieciešams tieši finansēt kādu no ANM pasākumiem, tad arī no Valsts kases tas tiek darīts," klāstīja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība").
Ar Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem dažādas ministrijas piedāvā pasākumus vairākās nozarēs.
Tostarp Ekonomikas ministrijas (EM) plānotās programmas sešu gadu laikā paredz 657,6 miljonu eiro ieguldījumus tautsaimniecībā. Investīcijas paredzētas arī šobrīd ļoti aktuālajā energoefektivitātē, kas jau sākotnēji arī tikusi noteikta kā viena no Eiropas Komisijas prioritātēm.
"Ziema katru gadu nāk, tāpēc ēku atjaunošana, renovācija – tā vienmēr ir bijusi mūsu prioritāte. Šobrīd tā ļoti precīzi sakrīt ar EK prioritātēm, līdz ar to tur nav nekādu domstarpību," sacīja EM Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Gatis Silovs.
Tomēr, ņemot vērā pieaugušās cenas, pastāv risks, ka naudas visām plānotajām programmām fonda ietvaros varētu nepietikt.
Vienlaikus, tā kā fonda līdzekļi jāizmanto sešu gadu laikā, patlaban vēl nav skaidrs, kā inflācija ietekmēs plānoto.
"Jautājums tagad, šobrīd, ir tāds, cik liela tā inflācija būs. Inflācija vispār ir katru gadu, bet daudz mazāka nekā šobrīd. Ar nelielu inflāciju mēs bijām rēķinājušies, tagad ir tikai jautājums, kādi būs tie reāli cipari," piebilda EM pārstāvis.
Vēl klāt Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem plānots, ka Latvija grantu veidā saņems arī apmēram 124 miljonus eiro energoneatkarības veicināšanai. Valstij savi mērķi šī finansējuma izlietošanai jāapstiprina līdz gada beigām, bet naudu Latvija varētu saņemt nākamā gada pirmajā pusē.
