Par to, kā sakārtot pasažieru pārvadājumus ar taksometriem, pašlaik sarunas nonākušas līdz valdībai. Izskan piedāvājums taksometru licences izsniegt nevis individuāli pašvaldībās, bet republikas pilsētās un plānošanas reģionos, tikmēr pagaidām neatrisināts ir strīds par to, kā iekasēt naudu par nepieciešamo atļauju piešķiršanu.
Taksometru pakalpojumu jomā aizvien pastāv vairākas problēmas. Šī nozare tiek uzskatīta par visvairāk pakļauto „ēnu ekonomikai”. Taksometru jomā neesot samaksāti līdz pat 80% no nodokļiem un vidējā alga ir apmēram 80 eiro, ja rēķina nomaksāto summu pievienotās vērtības nodoklim un nobraukto kilometru skaitu.
„Taksometru pakalpojumu sniegšana ir būtiskā ēnu ekonomikas ietekmē - apmēram līdz pat 80%. Šeit būtu nepieciešami lieli risinājumi,” ministrus nesen informēja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Tāpat pastāv vēl vairāki citi būtiski kavēkļi, kas var veicināt nelegālu darbību.
Piemēram, lai taksometra vadītājs varētu sniegt pakalpojumu, tam jābūt pašvaldības izsniegtai licencei. Satiksmes ministrijas izveidota darba grupa secinājusi, ka 74 pašvaldībās Latvijā licences neizsniedz. Tāpat gadījumā, ja pasažieris vēlas mērot ceļu no vienas pilsētas uz citu, auto vadītājam jābūt atļaujai darboties arī otras pilsētas teritorijā.
„Lielākajā daļā pašvaldību, kur ir licences, nav izveidots kontroles dienests. Nav iespējas optimāli kontrolēt, respektīvi, ietekmīga kontrole pār šo nozari vispār netiek veikta,” norāda Vectirāns.
Lai izveidotu vienotu uzraudzību, nozare ir vienojusies par licenču izsniegšanu republikas nozīmes pilsētās un plānošanas reģionos, kas paplašinātu darbības teritoriju. Vienlaikus izskan ieteikums uzdot Autotransporta direkcijai turpmāk sertificēt taksometru vadītājus un uzturēt attiecīgu datu bāzi.
Strīdus ābols gan izrādījās jautājums par to, kā turpmāk nodrošināt samaksas iekasēšanu par licences izsniegšanu. Finanšu ministrija rosina ieviest valsts nodevu, kam nepiekrīt citas iesaistītās puses.
„Ja tiek lemts par valsts nodevu, tad faktiski tas ir vēl viens papildu maksājums nozarei,” stāsta Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.
„Valsts ir deleģējusi šo funkciju licencēt, bet pati licences teritorija arī ir pašvaldību teritorija. Tā kā mēs uzskatām par pareizāku, ka tiek noteikta šī maksa no pašvaldību puses par licenču izsniegšanu, jo faktiski viņiem ir jāsedz tie izdevumi, kas ir viņu dienestos par šo licences sagatavošanu un izsniegšanu,” norāda Ošenieks.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piesauktās bažas gan noraidīja. „Finanšu ministrijai nebūt nav iebildumu, ka šo licencēšanu veic pašvaldības un plānošanas reģioni. Ja tā to darīt ir vienkāršāk un ērtāk, tad tā tam ir jābūt. Finanšu ministrijas iebildums ir no sistēmas viedokļa. Šāda rakstura maksājums pēc būtības ir nevis maksas pakalpojums, bet ir nodeva,” saka ministre.
Par taksometru nozares problēmu risināšanu vēl būs jāvienojas valdībai.
