Ministre pauda pārliecību, ka nodokļu reforma sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem – daudz straujāk pieaugs ekonomika, mazināsies nevienlīdzība, ēnu ekonomika dažu gadu laikā tiks samazināta līdz 18% no valsts iekšzemes kopprodukta. Tāpat reforma piedāvā "taustāmus" ieguvumus ģimenēm.
Pēc ministres teiktā, pie nodokļu reformu plāna strādājuši valsts "gaišākie prāti", arī pašas "Vienotības" ministri.
"Vienotības" lēmums neatbalstīt nodokļu reformu ir politiski motivēts. Iespējams, tas saistīts ar "mazu nenovīdību" no "Vienotības" puses. Tā vairākus gadus vadīja valdību, bet kādu iemeslu, iespējams, drosmes trūkuma dēļ šādu reformu neīstenoja, sprieda finanšu ministre.
Vēlāk Reizniece -Ozola atzina, ka "Vienotības" patiesā motivācija neatbalstīt nodokļu reformu nav skaidra. No politiskā spēka nav bijuši konkrēti priekšlikumu, kā reformu plānu uzlabot.
Taču pašlaik ir svarīgi "nemāžoties" un turpināt darbu pie nodokļu reformas, jo cilvēki to gaida, piebilda ministre.
Jau ziņots, ka "Vienotība" otrdien, 2.maijā, nolēma neatbalstīt FM izstrādātās nodokļu reformas pamatnostādnes, jo uzskata, ka reformas piedāvājums nav pietiekami kvalitatīvi izstrādāts. "Vienotības" ieskatā FM piedāvājums būtu jāpārstrādā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) pēc tikšanās ar "Vienotības" pārstāvjiem atzina, ka ir pārsteigts par koalīcijas partnera nostāju. Nodokļu pamatnostādnes gan nav plānots izņemt no trešdien paredzētās valdības sēdes dienas kārtības. Pirms tās paredzēta koalīcijas padomes sēde.
Tāpat vēstīts, ka FM nosūtīja saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021.gadam projektu, kurā paredzētas iepriekš FM pieteiktās reformas.
FM informēja, ka vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie virzieni ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sloga samazināšana algota darba ienākumam, citu ienākuma veidu nodokļu likmju vienādošana, uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmas reforma, kā arī solidaritātes nodokļa atcelšana un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestu ieviešana.
Daļa nodokļu reformas pasākumu būs atkarīgi no tā, vai Eiropas Komisija atļaus budžeta deficītu paaugstināt līdz 170 miljoniem eiro.
