Viņa norādīja, ka katru gadu visi budžetā vēlas kaut ko vairāk un katru gadu diskusijas ir spraigas, taču šis nebūs tas gads, kad pašvaldībām izdosies „izsist” kaut ko vairāk no budžeta nekā citus gadus.
Ekonomists Ojārs Kehris savukārt raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja, ka formāli pašlaik budžeta pieņemšanas process ir apmierinošs, budžets gatavots savlaicīgi, ievērojot trīs gadu vidēja termiņa budžeta rāmjus, arī pēc Saeimas vēlēšanām jaunā valdība sekmīgi pārņēma stafeti, un budžets tehniski ir kārtībā.
Taču uztraukumu rada tas, ka koalīcijas partijas iepriekš nevienojās par pārmaiņām galvenajās nozarēs – izglītībā, veselībā, drošībā. Šajās nozarēs nepietiek vien iedot papildu naudu, tai līdzi jāseko arī pārmaiņām, bet, izskatās, par šajā jautājumā partijām nav vienota skaidra rīcības plāna, pauda Kehris. Līdz ar to varētu arī paredzēt problēmas ar budžeta apstiprināšanu Saeimā, lai gan līdz šim process rit normāli.
Jau ziņots, ka nākamā gada valsts budžetā papildus jau iepriekš ieplānotajam izdevumu pieaugumam atrasti vēl vairāk nekā 130 miljoni eiro jaunajām iniciatīvām. No šiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes nozare saņems 30 miljonus eiro, lauksaimniecības subsīdijām atrasti 35 miljoni, izglītībai - 10 miljoni, Iekšlietu ministrijas vajadzībām - 11 miljoni.
Kopumā plānotais pieaugums nākamgad ir 250 miljoni eiro, kas jau ir ielikti 2015.gada bāzes budžetā.
Gatavojot 2015.gada budžeta projektu, valdība nolēma, ka budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
