"Nav līdz galam saprotama [Krievijas] motivācija, jo (..) šis ir vairāk politisks solis," sprieda Āboliņš.
Viņa vērtējumā pašlaik Krieviju varētu interesēt divas lietas. "Pirmkārt, sankciju jautājums – piespiežot norēķināties rubļos, jebkādi jautājumi tiek uzlikti gāzes pircēja pusē," norādīja ekonomists. Otrs jautājums, pēc viņa teiktā, ir, ka, palielinot pieprasījumu pēc rubļiem, tiek palielināta arī rubļa vērtība.
"Bet argumenti ir ne līdz galam saprotami, jo tas vairāk ir politisks solis. Parādot Krievijas nostāju pret Eiropu, piespiežot maksāt, šī ir arī varas demonstrācija pret Eiropu," teica Āboliņš.
Viņš norādīja, ka tas gan vairāk attiecoties uz resursu pieejamību, jo Eiropā 40% gāzes tiek piegādātas no Krievijas un Krievija to izmanto. Proti, šādi Krievija mēģinot diktēt savus noteikumus.
Šāds solis, pēc ekonomista teiktā, izslēdz variantu, ka par gāzi norēķini notiek eiro un ārpus Krievijas, kas savukārt nozīmē, ka nauda nonāk Krievijas ekonomikā.
Āboliņš gan norādīja, ka konkrēti Eiropas gāzi Krievijai neesot iespējas pārdot citur."Tā ir jau sen uzbūveta infrastruktūra, tur nav savienojumu ar Eiropu. Ja gāze netiek pārdota Eiropai, tad tā var tikt patērēta tikai Krievijas iekšienē," skaidroja eksperts.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Eiropa plāno samazināt atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Eiropas Savienība un ASV vienojušās par papildu sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm. Vācija apņēmusies mazināt Krievijas naftas importu.
Savukārt Krievijas vadītājs Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņemšot tikai rubļos. Viņš esot uzdevis šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Vācijas kanclers Olafs Šolcs noraidīja Krievijas prasību maksāt par Krievijas gāzi rubļos, uzsverot, ka nepakļausies Krievijas šantāžai.
