Nedraudzīgo valstu sarakstā Krievija šī gada martā iekļāva daudzas valstis, tajā skaitā Latviju, kuras vērsa sankcijas pret Putina režīmu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Putins valdības sēdē trešdien, 23. martā, paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu “visīsākajā laikā realizēt pasākumu kompleksu, lai pārvestu maksājumus par mūsu dabasgāzi, kuru piegādā tā dēvētajām nedraudzīgajām valstīm, uz Krievijas rubļiem. Tātad atteikties no sevi kompromitējušo valūtu izmantošanas šādos norēķinos,” Putinu citē Krievijas mediji.
Viņš piebildis, ka esot acīmredzami, ka “mums jau vairs nav nekādas jēgas piegādāt mūsu preces uz Eiropas Savienību, uz ASV, par eiro un vairākām citām valūtām”.
Centrālajai bankai uzdots nedēļas laikā izstrādā operācijas, lai Krievijas gāzes pircēji iegādātos rubļus Krievijas iekšējā tirgū, ziņo Krievijas mediji.
Putins arī paudis, ka Krievija turpinās piegādāt dabasgāzi saskaņā ar apjomiem, kas fiksēti iepriekš noslēgtajos līgumos.
Vērtējot Krievijas lēmumu, Latvijas Bankā norādīja – ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes.
"Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tai skaitā "Gazprom", 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem. Jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem," norādīja centrālajā bankā.
Šis lēmums vidējā un ilgā termiņā veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā, piebilda Latvijas Bankā.
Centrālās bankas ekonomists Uldis Rutkaste tviterī paudis arī:
Putina prasība par gāzi norēķināties rubļos ir centiens atjaunot rubļa konvertējamību (tas nav tikai kursa jautājums). Iespējams vēlāk lūgs rietumu bankas pievienoties RUB maksājumu sistēmai, lai iegūtu kontroli maksājumos. Šai šantāžai nedrīkst pakļauties!
— Uldis Rutkaste (@rutkaste) March 23, 2022
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš portālam LSM.lv pieļāva, ka šāds lēmums, iespējams, saistīts ar rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievijas finanšu sektoram, kuru dēļ norēķini rubļos varētu būt tehniski vienkāršāki.
Iepriekš Krievija par savām eksporta precēm saņēma dolārus vai eiro, un to konvertācija rubļos notika pēc tam, kad uzņēmumi pirka rubļus. Pašlaik rubļus tāpat pērk un pārdod, tas nav aizliegts, iespējams, process gan notiek lēnāk. Tagad konvertācija notiks citā posmā un Krievijas budžetā uzreiz nonāks rubļi, kurus tā var izmantot tālākiem maksājumiem iekšzemē. Tas rubļa kursu pret citām valūtām varētu ietekmēt īstermiņā, bet tas nebūs būtisks faktors, pieļāva Strautiņš.
Līdz šim Krievija izmantoja valūtu, ko ieguva, pārdodot savus resursus, lai apmaksātu tai nepieciešamo preču pirkšanu ārzemēs, bet tagad Krievijā imports būtiski samazinājies gan sankciju dēļ, gan tādēļ, ka daudzi uzņēmumi pārtrauc sadarbību ar Krieviju, atgādināja Strautiņš.
Krievija eksportē dabasgāzi par aptuveni 10 miljardiem dolāru mēnesī, norāda BBC. Piegādes uz Eiropu caur Ukrainas teritoriju turpinās, neskatoties uz to, ka notiek karš.
KONTEKSTS:
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir piespiedis Eiropas Savienību (ES) aktīvāk strādāt pie atkarības mazināšanas no Krievijas energoresursiem un veicināt straujāku pāreju uz alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu. Atsevišķas bloka dalībvalstis jau ir nākušas klajā ar pasākumiem, kuru mērķis ir aizstāt fosilo kurināmo ar zaļākiem enerģijas avotiem.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis noteica plašas sankcijas Krievijai. Bet ASV jau aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar plānu, kā samazināt Eiropas Savienības (ES) valstu atkarību no Krievijas gāzes pēc iespējas ātrāk. Iecere paredz līdz gada beigām par 2/3 samazināt atkarību no gāzes.
Vairāki eksperti norādījuši, ka tieši energoresursu eksports ļaus Vladimira Putina režīmam turpināt finansēt karu.
