Dārzeņu tirgus atrodas Daugavpils pilsētas centrālajā tirgū, speciāli izveidotajā augļu un dārzeņu paviljonā. Svaigā gaisā, atstatus viens no otra uz tirgus letēm savu izaudzēto produkciju izvietojuši apkaimes zemnieki. Viņi pārdot pirmo pavasara ražu – salātus, lociņu, dilles, redīsus.
Citus gadus tur valdīja rosība un gan pārdevēju, gan pircēju bija daudz. Šobrīd ir relatīvs klusums. Var redzēt, ka zemnieki ievēro distanci, visiem rokās ir cimdi, uz letēm dezinfekcijas līdzekļi. Tas šajā laikā ir būtiski.
Stāsta pārdevēji:
“Esam cimdos, prece visa aizsegta ar plēvi, rokas bieži mazgājam. Brīvdienās pircēju ir vairāk, taču kopumā to kļuvis krietni mazāk šajā laikā, kad zaļumi sākās. Varbūt kļūs siltāks un beigsies tā pandēmija, tad arī cilvēku kļūs vairāk. Pērk arī pa drusciņai, pa kilogramam, pa gramiem, puskilogramu salātiņu, 10 gurķīšus. Mūsu saimniecība ir Laucesē.”
“Svarīga ir distance. Cimdos strādāt. Ir dezinfekcijas līdzekļi.”
“Ir tagad smagāk ar noietu. Mēs no Nīcgales, tirgojam gurķus, zaļumus, rukolu, spinātus. Drīz būs arī tomāti - maija beigās.”
Pircēji uz šo tirgu nāk, lai iegādātos nevis lielveikalu preci, bet tepat apkaimē, vietējo zemnieku audzēto.
“Protams, ka labāk pirkt Latvijā audzēto,” saka kāds pircējs.
“Man liekas, ka tirgū ir labāk pirkt, jo ārā ir kaut kāda gaisa apmaiņa. Nemaisās tie vīrusi apkārt. No otras puses - ja lielveikali var strādāt, kāpēc to liegt darīt zemniekiem? Turklāt, ja viņi ievēro visus drošības noteikumus,” norāda tirgus apmeklētāja.
Lielāka rosība valda tirdziņos pilsētas mikrorajonos.
Bijušajā apavu kombināta rajonā jeb Valkas ielā pēdējā aprīļa dienā bija pat vairāk pārdevēju un pircēju nekā Daugavpils tirgū. Tomēr, kā stāsta pārdevējas - galvenokārt pensijas vecuma sievietes, kas atvedušas savas piemājas dārziņos audzētos lociņus un redīsus –, pircēju ir kļuvis mazāk.
Lai arī var redzēt, ka ne katrai buntīšu pārdevējai ir rokā cimdi, tomēr vairumam ir un ne tikai. ''Cimdi man ir, redz divi pāri. Un vēl maska ir. Esmu veikusi pat ''Covid'' analīzes, un viss labi, esmu vesela. Kas mums cits atliek? Vismaz taču kāda kapeiciņa, ko nopelnām,” saka kāda tirgotāja.
Daugavpils pašvaldības komunālā saimniecība par trīs eiro mēnesī iznomā vietu šajā pašas aprīkotajā tirdzniecības vietā. Interese no tirgotājiem ir, stāsta iestādē. Vienīgais, ko nožēlo iedzīvotāji, ir tas, ka Daugavpilī šajā laikā ir pazudis Zaļais tirdziņš. Tam piemērots masu pasākuma statuss. Tāpēc tā darbība, kas ļaus vairāk pilsētā ienākt pašmāju zemnieku audzētajai un bioloģiskajai produkcijai, varēs atsākties tikai pēc aizlieguma perioda beigām.
