Pirmie ziedi nosala, ietekmēja arī sausums
Saimniecībā pirmās 2000 avenes iestādīja 2019. gadā. Šobrīd tiek lasīts rudens aveņu lauks.
"Brauc pašlasītāji un katru dienu zvana – tagad tik daudz nepieņemu, kādas divas trīs kompānijas dienā, jo pieprasījums ir ļoti liels," stāsta saimniece Inta Romanova.
Ierasts, ka rudens avenāji ir slaidi un gari – lai salasītu ogas, kā smejas saimniece, nākas pavingrot.
"Šogad mums ir ļoti laba fitnesa zāle, jo visu laiku ir jāpieliecas, jāpietupjas, katrs zariņš jāpaceļ, jo krūmi ir ļoti zemi," turpina saimniece.
Viņa pastāstīja, ka šogad maijā pamatīgajā salā vasaras avenēm nosaluši teju visi ziedi. Sals ietekmēja arī rudens aveņu ražu. "Rudens avenēm tie jaunie [ziedi] – pirmās ogas, kas būtu, nosala," paskaidroja Inta.
Arī sausums negatīvi iespaidojis ogulājus.
"Vasaras avenes – principā 80% ir zudumi, bet rudens avenēm kaut kur uz pusi, man liekas, vēl tā nevar prognozēt, jo vēl ir divi mēneši līdz ražas beigām," atzina saimniece.
Aveņu audzēšana – perspektīva nodarbe
Avenes saimniecībā audzē pēdējos četrus gadus. Pirms tam bija dārzeņi un zemenes, bet tad Intai nācās doties darbā uz ārzemēm un aveņu audzēšanai viņa kopā ar ģimeni pievērsās, pēc desmit gadiem atgriežoties Latvijā.
"Tur baigi foršo pieredzi var iegūt! Es biju drusku Anglijā, drusku Zviedrijā, Zviedrijā bija garāks laika periods, tad es skatījos, kā viņi veido biznesu, un, tā kā es esmu ekonomiste, tad visu laiku rēķināju, skaitīju, un bija par labu avenēm," pastāstīja Inta.
Lai arī šīs sezonas pārbaudījumi ir smagi, izvēli pievērsties aveņu audzēšanai saimniecībā nenožēlo. Intas meita Dina Popluga, kura arī iesaistījusies ģimenes rūpalā, norādīja – šobrīd tieši avenes var kļūt par ļoti perspektīvu kultūru.
"Avenēm Eiropā ir ļoti liels potenciāls, jo līdz šim galvenais pasaules nodrošinātājs ar avenēm bija Krievija. Tagad, kad Krievijas tirgus vairs nav tik draudzīgs Eiropai, principā Eiropā veidojas trūkums aveņu izejvielām," pastāstīja Dina.
Šobrīd Polijā paplašina savus aveņu laukus. "Mums jāseko līdzi šim virzienam, jo avene ir oga, kas ļoti daudz tiek izmantota kulinārijā, pārstrādē, saldēšanā, ir sulas, pulveri. Pieprasījums ir tieši ražošanai lielos apjomos," turpināja Dina.
Izmēģina zīdkoku un sausseržu audzēšanu
Lai arī par šīs sezonas likstām saimniecībā daudz nesūdzas, tomēr Dina atzina – secinājumi ir jāizdara, jābūt plānam, kā rīkoties dažādās situācijās. Tāpēc ir arī daži eksperimenti, ko vēl varētu mēģināt audzēt.
"Jūtot un lasot informāciju, ka klimats kļūst siltāks, ziemas siltākas, mēs iestādījām zīdkokus, iestādījām sausseržus, kurus Latvijā šur tur kāds audzē, bet tās nav dominējošās kultūras," pastāstīja Dina.
Zīdkoka lapas izmantojamas tējai, ogas ir veselīgas.
"Pagaidām aug labi, nav nosaluši. Arī sausserdis – interesants augs, kas Latvijā pamazām ienāk. Pirmās odziņas jau esam apēduši.
Mums ir tāds mazais stūrītis, ko mēs saucam par klimata pielāgošanās stūrīti, kur aug kaut kas savādāks,"
sacīja Dina.
"Pielāgošanās ir viena no atslēgām, jo tas, kas notiek pasaulē, jau saka priekšā, ka turpmākos gadus mūs gaida ļoti liela mainība. Līdz ar to ir jābūt plānam A, plānam B, plānam C. Piemēram, ja šogad būtu nākusi vētra pāri, tad visi aveņu lauki būtu nogāzti gar zemi (..) Ja tā notiek, tad mums ir plāns B, lai mēs šeit neapstājamies," turpināja Dina.
Lai būtu dažādība saimniekošanā, aveņu audzētāji pievērsušies arī lauku tūrismam. Šim nolūkam tapusi kupolmāja, kur uzņemt viesus, rīkot seminārus. Saimniecība sadarbojas arī ar zinātniekiem aveņu audzēšanas izpētē.
