LLKC speciālisti secinājuši, ka mitruma trūkuma dēļ visā Latvijas teritorija cietuši gan graudaugi, gan rapsis – graudaugi veido īsas vārpas, bet vasaras rapsim ir maz sānu dzinumu un mazas ziedkopas.
Tostarp LLKC atzīmē, lai gan atsevišķās vietās Kurzemē ir labāks mitruma nodrošinājums nekā Vidzemē, Ziemeļkurzemē lietus ir lijis stipri par maz vai nemaz.
LLKC Talsu biroja vadītājs un augkopības speciālists Alfons Spēks uzsver, ka šim gadam līdzvērtīgs sausums iepriekš nav piedzīvots. "Pakalnu galos un arī tiešajā sējā sētie vasarāji nav pat sadīguši. (...) Sausums ir tāds, ka pat ziemāju laukos var redzēt izdegušus pleķus," viņš min, piebilstot, ka arī kartupeļi knapi dīgst.
Tāpat LLKC atzīmē, ka vietās, kurās mitruma pietiek, vasaras rapsis vēl var sazaroties un veidot sānu dzinumus, bet daudzie kaitēkļi, kas novēroti sējumos, ražas apmēru ierobežos.
LLKC arī informē, ka Vidzemē graudaugi dzeltē un smilšainākās augsnēs vīst, tostarp jauktā tipa saimniecībās nolemts auzu laukus pļaut zaļmasai lopbarības sagatavošanai, jo zālāji ir izkaltuši.
LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka skaidro, ka, piemēram, Preiļu novadā lielākoties ir lopkopības saimniecības, tādēļ aktuāls ir zālāju stāvoklis."Dabīgās pļavas izdeg, un tajās pļāvums var samazināties pat par 50%. Nedaudz labāka situācija ir sētajos zālājos, kur samazinājums varētu būt 20–30%," viņa informē.
Pēc Magdalenokas paustā, maija vidū sētajiem vasarājiem cerošana nav bijusi un vārpas ir pavisam sīkas.
Vienlaikus LLKC atzīmē, ka Zemgalē un Pierīgā mitruma daudzums vizuāli laukus pašlaik atgriezis apmierinošā un normālā stāvoklī, bet vieglākās augsnēs vasarājiem, īpaši miežiem, ir apkaltušas apakšējās lapas. Savukārt situācija ar vasaras rapsi ir dažāda – ir lauki ar mazāk kaitēkļiem un arī lauki ar būtiskiem kaitēkļu bojājumiem.
LLKC jūnijā veiktie vasarāju apsekojumi liecina, ka vasaras kviešu ražība varētu būt 2,82 tonnas no hektāra (pērn – 4,5 tonnas no hektāra), vasaras rapša – 1,6 tonnas no hektāra (pērn 1,8 tonnas no hektāru), griķu – 0,78 tonnas no hektāra (pērn viena tonna no hektāra), bet kartupeļu – 25,6 tonnas no hektāra (24 tonnas no hektāra).
LLKC darbojas kopš 1991. gada. Tā mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.
KONTEKSTS:
Ar bažām laika prognozei līdzi seko gan mazdārziņu saimnieki, gan zemnieki, jo sausums ieilgst un tas jau tagad vieš korekcijas gaidāmajai ražai. Uztraukums ir arī ganāmpulku saimniekiem, jo klāt ir lopbarības gatavošanas laiks, bet zāle nav augusi, daudzviet pat izdegusi.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka sausuma dēļ Latvija nav tālu no ārkārtas situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā.
Biedrības "Zemnieku saeima" sausuma dēļ aicinājusi valdību izsludināt ārkārtējo situāciju. Arī Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienība Zemkopības ministrijai ir nosūtījusi aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu īstenot vairākus atbalsta pasākumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai.
