"Kādēļ gan mums būtu jāmeklē laime tur, kur mums sola, ka mūs nomušīs. Ejam un meklējam laimi kaut kur citur. Eksportējam uz Rietumu tirgiem, kur situācija ir krietni prognozējamāka, peļņas apjomi ilgtermiņā krietni lielāki. Līdz ar to no Krievijas tirgus mums tiešām būtu jāiet prom," teica Kazāks.
"Labākais risinājums, protams, ir to darīt visam reģionam kopā. Ja tās plūsmas iet apkārt Latvijai, tad vienalga – tas ir atbalsts Krievijai.
Šajā brīdī visa reģiona ietvaros būtu jādara maksimālais, lai mēs spētu savas ekonomikas pārvirzīt uz citiem reģioniem, kur tā izaugsme ir krietni spēcīgāka, " teica Latvijas Bankas prezidents.
Viņš atzina, ka ekonomisko saišu pārraušanai ar Krieviju būtu jābūt kādam pārejas periodam, lai uzņēmumi varētu tam sagatavoties.
"Jo ilgāk tas uzņēmums ar Krieviju tirgojas, jo mazāks atbalsts tam būs. Līdz ar to tas ir uzņēmuma pašu risks. Tā ka tas nav nepadarāms.
Manuprāt, šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas un gaidīt, kad kaut kas notiks. Kāpēc? Darām kaut ko citu," teica Kazāks.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka aprēķinus par to, kā Latvijas ekonomiku ietekmētu sadarbības pārtraukšana ar Krieviju, veica jau brīdī, kad sākās karš, un, ņemot vērā, ka eksporta apmēri uz Krieviju šajā laikā nav būtiski mainījušies, tie joprojām ir spēkā, proti, ja saites ar Krieviju tiktu pārcirstas, sitiens pa Latvijas ekonomiku būtu apmēram 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvijas Bankas prezidents piebilda, – tas nozīmētu, ka, piemēram, šogad ekonomikā nebūtu izaugsmes vai būtu neliela recesija. "Bet tas nav nekas nepaceļams. Jā, tas ir sāpīgi, bet tas nav visas ekonomikas sāpju jautājums. Ja bezdarba kāpums būs, tas būs īslaicīgs un neliels, jo darba tirgus joprojām ir diezgan spēcīgs. (...) Tas vairāk ir atsevišķu uzņēmumu, atsevišķu sektoru jautājums," sacīja Kazāks.
