Elektroauto uzlādes tīkls Latvijā attīstās sprinta ātrumā
Latvijā elektrouzlādes tīkls ir ar gandrīz divarpus stacijām uz katriem desmit elektroauto. Igaunijā viena stacija ir uz katrām divdesmit mašīnām, bet Lietuvā uz vienu staciju konkurē desmit elektromobiļu. Energogigants "Latvenergo" lepojas, ka tas ar projektu "Elektrum Drive" pēdējā gada laikā Latvijā ir izveidojis visvairāk uzlādes pieslēgvietu.
Uzņēmuma Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla direktors Ansis Valdovskis komentēja, ka elektroauto uzlādes tīkls Baltijas valstīs un jo īpaši Latvijā attīstās sprinta ātrumā.
"Mūsu stratēģija ir, ka mēs līdz 2027. gadam plānojam izbūvēt vismaz 1000 pieslēgvietu Baltijā. Šogad jau plānojam izbūvēt vismaz 500 pieslēgvietu līdz gada beigām. (..) Vidēji Eiropā ir nepieciešama uz 10 automašīnām vismaz viena pieslēgvieta, mums ir vairāk nekā divas. Mēs esam nedaudz jau priekšā vidējai tendencei tirgū," norādīja Valdovskis.
"Latvenergo" iecerējis ar Eiropas atbalstu divu gadu laikā Latvijā izbūvēt vēl 35 lieljaudas pieslēgvietas šosejās un pilsētās, kur pabarot savus spēkratus varēs arī kravas mašīnas. Tās gan vēl ir nākotne, bet ieguvums būšot arī vieglajiem auto.
Valdovskis sacīja: "Šādā stacijā, ja jums ir mūsdienīgs elektroautomobilis, jūs, visticamāk, 15 minūšu laikā varēsiet uzlādēt automašīnu no kāda 10–15% baterijas stāvokļa līdz 70–80% baterijas stāvoklim."
Auto asociācija: elektroauto iegāde arvien ir stimulējams pasākums
Taču elektroauto iegāde arvien ir stimulējams pasākums, sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, kas kā "Apvienotā saraksta" deputāts Saeimā vada arī Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju.
Piemēram, Vācijā, kur valsts dāsni subsidē elektromašīnu pirkšanu, no jauniem braucamajiem katrs piektais ir elektromobilis. Savukārt attīstītākajā tirgū Norvēģijā ir bijuši pat mēneši, kur no jauna pārdotajām mašīnām pat 75% ir elektromobiļi. Tomēr, ja palūkojas uz turienes visu autoparku, elektromobiļu nav vairāk par 10%, jo daudzi tikai ar parastajām mašīnām var tikt līdz savām mājām ziemeļos. Savukārt elektroauto pircējiem ir dāsnas nodokļu atlaides un iespējas apbraukt sastrēgumus galvaspilsētā.
Kulbergs stāstīja: "Latvijā mēs esam nonākuši tiktāl, ka jau līdz 8,8% no visām importētajām jaunajām mašīnām ir elektroauto šogad. Pagājušajā gadā šajā laikā bija 5,04%. Mēs pietuvojamies tam rādītājam, kur pirms pieciem gadiem bija Vācija."
Daļēji to ietekmējusi atbalsta programma, taču tā pieejama tikai privātpersonām. No uzņēmumiem elektroauto gādā starptautiskās kompānijas un to filiāles, kur vadībai ir tā sauktā "zaļā politika". Tāpat tādas mašīnas pērk publiskais sektors, jo noteikumi liek 22% no jauna iegādātajām mašīnām būt klimatneitrālām.
Valsts sola atbalstu uzņēmējiem elektroauto iegādei
Kulbergs iesaka valsts atbalstu paplašināt arī uzņēmējiem. Viņš pauda: "Tādi kā, piemēram, "car sharing" [koplietošanas] platformas, taksometri, piegāžu ķēdes pēdējie posmi un tamlīdzīgi nobrauc ļoti pieklājīgus kilometrus pilsētvidē. Tātad ļoti koncentrēti, daudz kilometru, un lielu piesārņojumu rada."
Enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") atbalstu sola arī uzņēmējiem. Valdība konceptuāli jau vienojusies.
"Mūsu mērķis ir vairāk uzmanību pievērst komerctransportam, ņemot vērā, ka tieši komerctransportam ir lielākais nobraukums, līdz ar to tam ir arī lielāka ietekme uz vidi. Tā būs īpaša programma, kas tiks pieņemta šajā rudenī," atzīmēja Čudars.
Tomēr Auto asociācijas šefs un Saeimas deputāts Kulbergs vērsa uzmanību uz to, ka steidzami jāatvieglo arī nosacījumi, lai uzlādes iespējas varētu nodrošināt daudz plašāk.
"Jau 2025. gadā būs 15 tūkstoši elektroauto mūsu autoparkā. Un 700 uzlādes stacijām ir jābūt Rīgā vien. Mums Rīgā ne tuvu nav šāds uzlādes staciju skaits. Galvenais izaicinājums, protams, ir mūsu īpatnība – mums ir daudzdzīvokļu mājas. 86% no iedzīvotājiem dzīvo daudzdzīvokļu mājās pretstatā tam, kā tas ir Rietumeiropā vai Eiropā – vidēji ir 43%," atzīmēja Kulbergs.
Tādēļ, lai braucamos uzlādētu pie savām mājām bez vada izkarināšanas no devītā stāva, ir jāatvieglo juridiskie un birokrātiskie šķēršļi. Tas noderētu arī uzņēmējiem, kas ceļ jaunus birojus vai ražotnes.
KONTEKSTS:
Eiropas politiķi vēlas, lai ap 2050. gadu jeb mazāk nekā pēc 30 gadiem visas automašīnas un mikroautobusi Eiropā neradītu emisijas. Tā kā vidējais automašīnas mūžs ir 15 gadi, lai sasniegtu šo mērķi, jāsāk rīkoties jau 2035. gadā.
Eiropas Savienības (ES) valstu balsojums par lēmumu no 2035. gada aizliegt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanu marta sākumā tika atlikts, jo Vācija pieprasīja izņēmumu automašīnām, kuru dzinēji darbināmi ar sintētisko degvielu, kuras ražošanā var izmantot atjaunīgos energoresursus, tādējādi neradot papildu izmešus. ES vēlāk apstiprināja Vācijas un Eiropas Komisijas vienošanos par iekšdedzes dzinējiem, kas darbināmi ar sintētisko degvielu.
Šobrīd aptuveni 12% no Eiropā pārdotajām automašīnām ir elektromobiļi.
