Jēkabpils novada Zasas pagasta ZS "Bērzi" zemenes audzē jau 26 gadus. Tās aug 3,7 hektāru (ha) platībā, un stādījumos ierīkota pilienu laistīšana, bet zemeņu stādi tiek mulčēti ar salmiem.
"(..) Ogas vedam uz Rīgu, uz nakts tirgu. Bet Rīgas nakts tirgū tur galīgi neiet šogad, sakarā ar remontu arī," stāstīja zemeņu audzētāja Ligita Kalniņa. Pēc viņas teiktā, ja ogu lauki būtu tuvāk Rīgai, zemeņu audzēšana būtu izdevīgāka.
Vieni no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā ar 27 ha ir uzņēmums "Mālpils zemenes". Tā pārstāvis Andris Apsītis stāstīja, ka zemeņu raža šogad būs mazāka, savukārt cenas būs augstākas nekā pērn.
"Nu, katrā ziņā, ja paskatās pa visu Latviju, varētu cenas zemenēm būt augstas diezgan, jo Ziemeļvidzemē beidzamās salnas kad bija, tad ļoti daudziem apsala un ražība nebūs liela. Bet tie ir mūsu riski, ar tiem mums jārēķinās, līdz ar to, lai tas zemnieks jau nākošgad izdzīvotu, viņam tomēr par lielāku cenu jātirgo zemenes.
Es domāju, ka varētu turēties no 4 līdz 7 eiro [par kilogramu], tieši kad sāksies riktīga zemeņu sezona. Pagājušgad orientējoši turējās kaut kur ap 4–5 eiro," sacīja Apsītis.
Talsu novada uzņēmuma "Lubeco" valdes priekšsēdētāja Zane Silgale stāstīja, ka zemenes audzē 5 hektāros. Pirmo gadu ogas audzē arī tuneļos, bet hektārs agro zemeņu nosalis.
"Pagājušogad dubultojās gan minerālmēslu cenas, degvielas cena praktiski dubultojās. Ļoti daudziem audzētājiem zemenes ir salnās nosalušas, tagad sausumā iznīkušas. Tagad tās valdošās cenas ir no seši līdz 8 eiro aptuveni. Es nezinu, kā citiem audzētājiem, bet mums zemeņu sezona parasti ir ap divarpus mēneši, bet, ņemot vērā, ka mēs tagad arī tuneļos audzējam, tad mums šogad zemenes būs no jūnija līdz septembra beigām. Tāda riktīgi gara sezona, spēsim piedāvāt svaigas Latvijas zemenes," norādīja Silgale.
Joprojām lielākā problēma nozarē ir darbaroku trūkums. To atzina gan Kalniņa no Zasas pagasta, gan Apsītis no "Mālpils zemenēm". Viņi zemeņu novākšanas laikā piesaista pat vairāk nekā 100 ogu lasītājus.
"Ļoti daudzi tagad pamet savu zemeņu nodarbi tikai tādēļ, ka nav kas lasa, jo šis ir specifiski sezonāls darbs uz diviem, trim mēnešiem un sezonas strādniekus ir ļoti grūti dabūt. Ir vietējie latviešu un piesaistām arī no ārvalstīm, šogad no Ukrainas vairāk. Ir sievas, kas nāk gadu gadiem, nu, viņas arī nāk.
Sameklēt kaut ko jaunu klāt nesanāk, lai gan tajā pašā laikā sēž bez darba. Cilvēki šobrīd ir pieraduši, man liekas tā – maz strādāt, daudz saņemt," lēsa ogu audzētājs.
"Lubeco" valdes priekšsēdētāja Silgale vērtēja, ka lielākie konkurenti mūsu zemeņu audzētājiem ir poļi, bet gandarījumu sagādā pircēju lojalitāte.
"Cilvēki gaida to Latvijas ogu. Kā man viens klients pirms dažām dienām teica: viņš paņēma manas zemenes un teica – ārprāts, kā smaržo! Nu tā ir viennozīmīgi Latvijas zemeņu smarža, visa mašīna smaržo! Lai kāds būtu polis, grieķis vai spānis, tomēr vietējais ir vietējais!" sacīja Silgale.
Zemeņu audzētāji arī šogad aicina iedzīvotājus uz zemeņu pašlasīšanu, parasti tas notiek konkrētā laikā, un tad par ogām jāmaksā vidēji 3 līdz 3,50 eiro kilogramā.
