Mangāna rūdas kravu apjoms caur Latvijas un Igaunijas ostām tranzītā uz Krieviju kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pieaudzis, un šo izejvielu Krievijas militārā industrija izmanto bruņojuma ražošanā. Tāpēc nozīme ir katrai dienai, un Latvijai jārāda priekšzīme, iekļaujot mangāna rūdu nacionālo sankciju sarakstā, pieteicēju vārdā pauda "Apvienotā saraksta" frakcijas deputāts Andris Kulbergs:
"Šajā gadījumā nav vietas gaidīt ES reakciju, jo mēs ļoti labi esam redzējuši, kā ES cīnās ar "orbānismu", kas jau ilgstoši un atkārtoti kavē jebkādu vēršanos pret Krieviju. Par citām precēm, kas nav duālas nozīmes, mums tāpat jādomā,
jo, kā redzams, Eiropas un ASV sankcijas strādā vāji, jo vienmēr ir caurumi kā Šveices sierā, ko Krievija prasmīgi izmanto, un tas stiprina viņu valsts budžeta ieņēmumus."
"Apvienotā saraksta" rosinājums bija vēl plašāks, paredzot aicinājumu valdībai steidzami īstenot pasākumus, kas paredzētu pilnīgu atteikšanos no jebkādas ekonomiskas sadarbības ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā debates izvērtās par mangāna rūdas tranzīta izbeigšanu caur Latviju. Lai regulējums būtu pilnvērtīgs, svarīgi to nodefinēt atbilstoši sankciju likumam, norādīja par sankciju izpildi atbildīgā Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs:
"Ja par šo tiek domāts nacionālā līmenī, tad mēs aicinātu domāt par juridisko instrumentu, lai tas patiešām būtu kā nacionālo sankciju veids, nevis vienkārši preču eksporta ierobežojums.
Ja tās ir nacionālās sankcijas, tad par to ir kriminālatbildība ar cietumsodu līdz astoņiem gadiem. Ja tas ir kāds cits instruments, tiesiskās sekas par iespējamu mangāna rūdas eksporta turpināšanu varētu būt citādas un maigākas."
Sagatavotais priekšlikums neparedz tūlītēju rīcību
Tomēr komisijas vairākums atbalstīja atšķirīgu, detalizētāku priekšlikumu, ar ko klajā nākusi "Jaunās Vienotības" frakcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Tas neparedz gluži tūlītēju rīcību, bet turpināt jau sāktos centienus mangāna rūdu noteikt par divējādas lietojamības preci un tās tranzītu uz Krieviju izslēgt ar iekļaušanu Eiropas Savienības 14. sankciju pakotnē. Tāpat arī militārajā darbībā izmantojamu izejvielu kustību ar kopīgu lēmumu ierobežojot visā Baltijā, Somijā un Polijā.
"Lai panāktu efektīvāko risinājumu, vajadzīga komplicētāka pieeja. Lai mangāna rūda Krievijā tiešām vairs nenonāktu, ir ļoti svarīgi, ka šādu lēmumu pieņem ne tikai Latvija. Tādēļ, vienlaikus gatavojot šāda lēmuma pieņemšanu Latvijā, ļoti intensīvi tiek strādāts ar reģionālajiem partneriem un ES partneriem. Tādēļ arī Saeima var rīt paust atbalstu šim risinājumam, tas palīdzēs pārliecināt partnerus," uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.
Par iespēju Baltijas valstīs, Somijā un Polijā kopīgi apturēt mangāna rūdas kustību uz Krieviju ir tapis kopīga vēstījuma melnraksts. Saskaņojums jāpagaida, uzsvēra Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Brusbārdis:
"Sākotnējās indikācijas bija pozitīvas, bet, tā kā mēs runājam nevis tikai par deklaratīva rakstura tekstu, bet par apņemšanos, tad, protams, visās šajās valstīs ir iekšējās procedūras.
Tas nozīmē, ka jāļauj valstīm laiks konstatēt, vai tās gatavas šādam lēmumam."
Saeima gala paziņojumu par veidiem, kā panākt mangāna rūdas kustības izbeigšanu caur Latviju, plāno pieņemt plenārsēdē trešdien.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda, pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju. Latvijas valdība aicina šo jautājumu risināt Eiropas Savienības (ES) līmenī – iekļaut mangāna rūdu nākamajās ES sankcijās pret Krieviju.
