Rīta Panorāma

Turpinās tiesas prāvas pret eksprezidentu Trampu

Rīta Panorāma

Sieviešu hokeja valstsvienība gatavojas PČ Latvijā

Intervija ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieku Pauli Iļjenkovu

FID: Sankciju apiešanā izmanto arī naudas atmazgāšanas shēmas

Pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju apiešanā izplatītākā tendence ir izmantot Vidusāzijas valstis, taču attiecībā uz finanšu sankcijām tiek izmantotas tādas pašas shēmas kā naudas atmazgāšanā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Viņš norādīja, ka Latvija ir pakļauta augstākam sankciju pārkāpumu riskam ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Taču Latvija ar sankciju pārkāpšanu cīnās pietiekami efektīvi, salīdzinoši efektīvāk nekā daudzas citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Liela daļa no pārkāpējiem arī nav Latvijas uzņēmēji.

"Latvija atrodas unikālā ģeogrāfiskajā situācijā, un daudzi Eiropas Savienības komersanti, pārkāpjot sankcijas, ved šīs preces [uz Krieviju un Baltkrieviju] caur Latviju," norādīja Iļjenkovs.

Viņš arī atzina, ka tirdzniecības pieaugums ar Vidusāzijas valstīm neapšaubāmi daļēji ir saistīts ar sankciju apiešanu. To pierāda jau gan uzsāktie kriminālprocesi, gan arī lietas, kur ir notiesājoši spriedumi.

"Tā neapšaubāmi vēl arvien ir biežākā tendence sankciju apiešanai – vai nu Eiropas Savienībā ražotās preces, kuras nedrīkst eksportēt uz Krieviju, tiek eksportētas kaut kur uz Centrālāziju, zinot, ka tās nonāks Krievijā, vai arī tieši otrādi – Krievijā ražotajām precēm, kuras aizliegts importēt Eiropas Savienībā, kā izcelsmes valsts tiek norādīta, piemēram, Kirgizstāna vai Kazahstāna. Šīs ir divas biežākās sankciju apiešanas shēmas, bet ir arī citas," sacīja FID pārstāvis.

Savukārt attiecībā uz finanšu sankcijām tiek izmantotas tādas pašas shēmas kā naudas atmazgāšanā, slēpjot ofšoru valstīs reģistrētus uzņēmumus aiz ļoti sarežģītām īpašumtiesību struktūrām, lai nevarētu pārliecināties, kas ir uzņēmuma īpašnieks vai patiesais labuma guvējs. "Ja šāda persona ir sankciju sarakstos, tas var liecināt par sankciju apiešanu," piebilda Iļjenkovs.

"Šīs shēmas mums ir labi zināmas. Strādājam preventīvi, lai tās novērstu, bet, ja šādi gadījumi ir jau notikuši, caur izmeklēšanas iestādēm un kriminālprocesiem sauktu pie atbildības," piebilda Iļjenkovs.

Finanšu izlūkošanas dienestā pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem palielinājās krasi – 20 reižu. Jau 2022. gadā FID saņēma 281 ziņojumu, pērn – 510. 2024. gadā dinamika ir nemainīga.

"Galvenokārt ziņotāji ir finanšu iestādes, kas ziņo par aizdomīgiem darījumiem – viņi redz aizdomīgas finanšu plūsmas," paskaidroja FID pārstāvis.

Ar sankciju pārkāpumiem cīnās arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde – uz Baltkrievijas un Krievijas robežas ir noraidīti vairāki tūkstoši kravu, sākti jau vairāk nekā 300 kriminālprocesi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti