Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 41% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro.
CSP skaidroja, ka, mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par 5,5% un sasniedza 15,7 miljardus eiro. No tiem 0,9 miljardi eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 0,6 miljardi eiro – atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Ieņēmumi palielinājās par 11,4% un sasniedza 13,9 miljardus eiro.
Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2022. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,4 miljardi eiro,
CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 0,9 procentpunktiem no IKP lielāks.
CSP atzīmēja, ka valsts parāda pieaugumu kopš 2020. gada ietekmēja Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalsta pasākumu īstenošana un, sākot ar 2021. gada decembri, atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.
Vispārējās valdības parāds 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par 1,3 miljardiem eiro un sasniedza 15,9 miljardus eiro jeb 41% no IKP.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda dati par 2019.– 2021. gadu ir koriģēti. Ņemot vērā Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" ieteikumus, ir pārrēķināti vispārējās valdības sektora dati, koriģējot "Latvenergo" dividendes. Bez tam ir koriģēti nodokļu ieņēmumi par 2021. gadu sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta veiktajiem precizējumiem nodokļu ieņēmumu uzskaitē, piebilda CSP.
