EM mērķis ir panākt ekonomikas transformāciju, kas veicinās Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. Ekonomiskā transformācija ietver "fundamentālas izmaiņas tautsaimniecībā, kas paaugstinās kopējo produktivitātes līmeni, vienlaikus nodrošinot atbilstošu nodarbinātības kvantitāti un kvalitāti, piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem", norādīja EM. Šajā procesā esot būtiski darbaspēku un citus ražošanas resursus pārvietot no zemas produktivitātes uz augstas produktivitātes darbības jomām, nozarēm un saimnieciskajām aktivitātēm.
Preses konferencē pēc valdības sēdes ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) norādīja, ka otrdien izskatītā ziņojuma mērķis bija informēt ministrus par tiem pasākumiem, ko EM veikusi līdz šim saistībā ar ekonomikas transformāciju.
Otrdien valdība vienojās par stratēģiskajiem virzieniem ekonomikas transformācijai, savukārt konkrētāks rīcības plāns tam, "kā sasniegsim ekonomikas transformāciju", gaidāms rudenī, medijiem sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Otrdien izskatītajā ziņojumā EM piedāvājusi četrus galvenos darbības virzienus ekonomikas transformācijai.
Investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai
Privātās investīcijas pašlaik veido tikai 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet mērķis ir sasniegt vismaz 23–25% no IKP, atzīmēja EM. Produktivitātes līmeņa paaugstināšanā esot būtiska nozīme ražošanas modernizācijai, esošo tehnoloģiju pilnveidošanai un jauno tehnoloģiju ieviešanai. Tāpēc turpmākās reformas ietvers "Altum" esošo atbalsta programmu uzlabošanu, kā arī jaunu investīciju atbalsta instrumentu attīstību, lai palielinātu kapitāla pieejamību uzņēmējiem.
Vienlaikus plānots, ka tiks izvērtētas valsts uzņēmumu iespējas resursu piesaistei caur kapitāla tirgus instrumentiem, tai skaitā meitas sabiedrību dibināšana investīciju projektu īstenošanai.
Inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai
Lai sasniegtu noteikto mērķi par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā – 1,5% no IKP 2027. gadā, nepieciešams veicināt inovācijas un izveidot skaidru ietvaru valsts kapitālsabiedrību iesaistīšanai pētniecības un attīstības projektos, norādīja EM.
Plānots, ka turpmākās reformas ietvers rīcības plāna izstrādi, lai sasniegtu noteiktos ieguldījumu mērķus, valsts finansētu pētniecības un attīstības programmu ieviešanu ar nolūku panākt, ka valsts budžeta izdevumi pētniecībai un attīstībai 2027. gadā sasniedz 0,5% no IKP jeb vismaz 265 miljonus eiro, kā arī plānots sagatavot papildu priekšlikumus pētniecības un attīstības ieguldījumu palielināšanai, piemēram, nodokļu atvieglojumi, investīciju atbalsts, inovāciju publiskais iepirkums.
Ieguldījumi cilvēkkapitālā nepieciešamo prasmju veidošanai
EM uzskata, ka ekonomikas transformācijas kontekstā svarīgi ir motivēt darbiniekus iziet no zemu algu uzņēmumiem un nozarēm uz augstāku ienākumu darba vietām. Līdz 2027. gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama vismaz 50 tūkstošiem mazkvalificēto, mainīga darba tirgus apstākļos jānodrošina regulāras kvalifikācijas, tai skaitā digitālo prasmju, paaugstināšanas iespējas vismaz 160 tūkstošiem iedzīvotājiem, lai pielāgotos ekonomikas pārmaiņām.
Turpmākās reformas ietvers cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādi, priekšlikumu sagatavošanu par imigrācijas procesa pilnveidi ar mērķi nodrošināt dinamisku darba tirgu, ietverot arī priekšlikumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei, kā arī pasākumu plāna izstrādi elastīgas nodarbinātības formu uzlabošanai – daļēja laika, attālināta darba, darba devējam efektīvu un ātru darbinieku reģistrāciju īstermiņa nodarbinātībai un citu.
Institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana
Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, EM ieskatā nepieciešams novērst administratīvos šķēršļus un nodrošināt efektīvāku dialogu ar uzņēmējiem. Turpmākās reformas ietvers birokrātijas samazināšanu, lēmumu pieņemšanas ātruma palielināšanu un regulāru dialogu ar uzņēmējiem, nodrošināt risinājumus uzņēmēju identificētajiem problēmjautājumiem birokrātijas mazināšanai sekojošās tēmās: darba spēka pārvaldības un pieejamības uzlabošana; būvniecības procesa un ar to saistīto prasību uzlabošana; pašvaldības teritorijas plānošanas jomas pilnveidošana; administratīvā sloga mazināšana komersantiem; uzņēmējdarbības izmaksu samazināšana.
Plānots pārskatīt publiskās pārvaldes sniegtos pakalpojumus ar mērķi nodrošināt lēmumu pieņemšanu 3 darba dienu laikā no brīža, kad iestājušies apstākļi gala lēmuma pieņemšanai.
Tāpat EM uzskata, ka nepieciešams vērtēt visus publiskos ieguldījumus digitālās transformācijas risinājumos – publiskajiem ieguldījumiem, jo īpaši Eiropas Savienības finansēto projektu, digitālajā transformācijā būtu skaidri jādefinē ieguvumi uzņēmējiem – augstāk minēto uzņēmējdarbības vides problēmu risināšanai.
KONTEKSTS:
Tā dēvētā "ekonomikas transformācija" ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrās valdības prioritātēm, kas ietverta valdības rīcības plānā.
Valdība apņēmusies īstenot plašu ekonomikas transformāciju, lai nostiprinātu tautsaimniecības izaugsmi, mērķēti pārorientējot valsts pārvaldes darbu piecās savstarpēji cieši saistītās jomās – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
