Pēc trīsarpus mēnešu darba valdība apstiprina savu rīcības plānu

Apmēram trīsarpus mēnešus pēc sava darba uzsākšanas valdība otrdien, 4. aprīlī, apstiprinājusi rīcības plānu. Apjomīgajā dokumentā ir 800 punktu. Par dažiem no tiem vēl ir neskaidrības, kuras ministru un ierēdņu līmeni paredzēts atrisināt trīs nedēļu laikā.

Atsevišķi "Apvienotā saraksta" ministri otrdien pat aicināja dokumenta izskatīšanu atlikt par nedēļu. Tam nepiekrita Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), aicinot savus kolēģus iebilst pret konkrētiem punktiem, kurus var izskatīt vēlāk, nevis plānu kopumā.

"Šis process ir bijis tik lēns kā nekad. Mēs neveidosim jaunu politiku ar rīcības plānu – tas tikai, kā mēs to izdarīsim. Ir atsevišķi jautājumi, mums ir kādi četri pieci bijuši, kur nav vienošanās par to, kura ministrija atbildēs par konkrēto politiku. Mums visiem ir bijusi iespēja iepazīties, izlasīt. Tur nav neviena iemesla... nedēļa neko tālāk nedos. Ja ministrs līdz šim nav interesējies un izlasījis, viņš neizlasīs arī nākamajā nedēļā," sacīja Kariņš.

Valdība šodien vēl nevienojās par apņemšanos ieviest viedās robežas risinājumus, kā arī elektronisko rindu ar iepriekšēju pieteikšanos. Tāpat vēl būs jāvienojas par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem. Vienots viedoklis būs jāpanāk arī par apņemšanos integrēt izglītības procesā veselības pratību.

Ministru kabinetā informēja, ka rīcības plāns ietver konkrētus pasākumus un sasniedzamos rezultātus piecās šīs valdības darbības prioritātēs – drošībā un ārpolitikā; izglītībā; enerģētikā, klimata un vides jomā; konkurētspējā un dzīves kvalitātes jomā.

  • Drošības un ārpolitikas jomā plānots īstenot kopumā 159 pasākumus. Tostarp ir, piemēram, pirmās standarta Zemessardzes bāzes uzbūvēšana Krustpilī, valsts aizsardzības dienesta ieviešana, valsts aizsardzības mācības īstenošana vidējā izglītībā. Tāpat plānota Nacionālā krīzes vadības centra izveide, strukturālo reformu veikšana Valsts policijā, jaunas atlīdzības sistēmas izstrāde amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. 

Lai stiprinātu vietējo aizsardzības uzņēmumu kapacitāti, paredzēts sagatavot aizsardzības industrijas likumprojektu un izveidot īpašu aizsardzības kapitālsabiedrību.

  • Izglītības jomā paredzēts īstenos 86 aktivitātes. Viena no plānotajām nozīmīgajām reformām ir demogrāfiskajai situācijai un teritoriju attīstībai optimāla izglītības iestāžu tīkla izveide, secīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Paredzēts arī veicināt pedagogiem konkurētspējīga atalgojuma un sabalansētas slodzes nodrošinājumu u.c.
  • Enerģētikas, klimata un vides jomā paredzēti 85 pasākumi. Reformu uzsvars ir uz enerģētisko pašpietiekamību un atjaunojamās enerģijas ražošanu. Paredzēts kāpināt "tīrās" elektroenerģijas ieguvi, izmantojot iekšzemes atjaunīgos energoresursus, paplašināt publiskās lietošanas dzelzceļa tīkla elektrificēto zonu un atjaunot esošo dzelzceļa kontakttīklu. Valdība turpmākajos gados pilnveidos kompensāciju sistēmu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.
  • Konkurētspējas jomā iekļauts visvairāk – 324 pasākumi. Tostarp plānots noteikt stratēģiskos virzienus reformām ekonomikas transformācijas, izglītības, labklājības jomās, lai nodrošinātu vajadzības atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu. Tāpat paredzēts izveidot visaptverošu eksporta kredītu darījumu un apdrošināšanas sistēmu, lai novērstu tirgus nepilnības finanšu pieejamībā, kā arī atbalstīt vidējo augsto un augsto tehnoloģiju uzņēmumu veidošanos, nodrošināt biznesa inkubācijas pakalpojumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un inovatīvu ideju īstenošanai, tādējādi veicinot darba vietu izveidi arī Latvijas reģionos.

Plānots radīt priekšnosacījumus koka būvniecības attīstībai, sākotnēji to ieviešot publisko ēku būvniecībā (skolas, bērnudārzi u.c.), veicinot nozares attīstības kapacitāti.

Nodokļu reformas īstenošanai kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem paredzēts izstrādāt un apstiprināt vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, lai nodokļu ieņēmumi 2024.–2026. gadā nav mazāki par 30,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)  Valdība plāno arī izstrādāt jaunu ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.–2025. gadam.

  • Savukārt dzīves kvalitātes prioritātē plānoti 216 pasākumi. Plānots īstenot tādas reformas kā normatīvajos aktos noteikt minimālo ienākumu sliekšņus (arī  minimālo pensiju) un aprēķināšanas metodoloģiju, un ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu. Iecerēts mazināt nevienlīdzību sociālo pakalpojumu pieejamībā starp pašvaldībām, īstenot Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam plānotos pasākumus.

Valdība ir apņēmusies palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā kompensējamām zālēm, definēt primārās veselības aprūpes pakalpojumu grozu un pilnveidot primārās veselības aprūpes finansēšanas modeli. Paredzēts stiprināt ģimenes ārsta prakses komandu, kā arī izveidot Vēža metodiskās vadības centru un nodrošināt metodisko vadību onkoloģijā, informēja Ministru kabinetā.

Šajā prioritātē paredzēts arī attīstīt Latvijā modernu, vienotu sabiedrisko mediju ar augsti kvalitatīvu saturu, ieviest jaunu sabiedriskā medija finansējuma modeli, palielinot sabiedriskajam medijam pieejamo finansēšanas apjomu un stiprinot Latvijas mediju vides ekosistēmu.

Lai nodrošinātu sekmīgu pieņemtā valdības rīcības plāna izpildi, nozaru ministrijām un citām iestādēm atbilstoši to kompetencei divreiz gadā – līdz 1. februārim un 1. augustam – būs jāsniedz Valsts kancelejai detalizēts pārskats par valdības rīcības plānā iekļauto uzdevumu izpildi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti