Meža ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienests (VMD), kura pārziņā ir meža ugunsnovērošanas torņu un meža ugunsdzēsības staciju tīkls. VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks meža ugunsapsardzības jautājumos Zigmunds Jaunķiķis stāsta, ka ugunsnedrošās sezonas laikā darbā tiek pieņemti papildu darbinieki: "Ir 178 torņi, un vienā daļā torņu šie dežuranti ir. Arī Pierīgā mums uz 12 torņiem ir pilotprojekts, respektīvi, uz torņiem ir kameras, kas spēj detektēt dūmus un noteikt diezgan precīzu atrašanās vietu ar koordinātām. Uz doto brīdi mums ir reģistrēti un dzēsti vairāk nekā 400 ugunsgrēki ar izdegušo platību vairāk nekā 500 hektāri. Salīdzinot ar pagājušo gadu – visa gada griezumā bija 391 meža ugunsgrēks un izdegusī meža zemes platība 221 hektārs."
"Latvijas Valsts meži" (LVM) apsaimnieko 1,4 miljonus hektāru meža. Uzņēmuma Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks stāsta, ka pērn valsts mežos notika 110 ugunsgrēki, bet šogad tik liels ugunsgrēku skaits konstatēts jau jūnija vidū. Pērn izdega 40 hektāri meža un zaudējumi sasniedza 190 000 eiro, tātad nedaudz virs 4000 par vienu hektāru.
"Bet jaunaudzes rezultātā šis skaitlis būs lielāks, savukārt, ja izcirtumā, kurā nav iestādīti jaunie kociņi, ir notikusi kāda degšana, tad tajā zaudējumu vispār nav," skaidro Edijs Leišavnieks. "Tātad, primāri mēs veicam šos preventīvos pasākumus, ka mēs ierīkojam sausajos mežos masīvos speciālās mineralizētās joslas, kas var apturēt uguns izplatīšanos. Mēs ierīkojām ūdens ņemšanas vietu mežos, mēs izvietojam dažādas brīdinājuma zīmes, mēs komunicējam ar sabiedrību, informējam par riskiem. Ugunsgrēks, jāatceras, ir dabas katastrofa, un ugunsgrēka rezultātā var tikt apdraudēta cilvēka dzīvība, it sevišķi, ja tas izplešas lielākās, nekontrolētās teritorijās. Kā, piemēram, tas bija 2018. gadā Stiklu purvā, kur nācās pat evakuēt cilvēkus no tuvējā ciema."
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāsta, ka privātajos mežos vidēji izdeg ap 200 hektāru gadā: "Mēs varam paskatīties, cik maksā viena hektāra atjaunošana. Šajā brīdī tie varētu būt kādi 1800 eiro – tātad augsnes sagatavošana, stādīšana, tālāka kopšana, stādu izmaksas, bet atkarībā no tā, kāda audze ir augusi, cik veca viņa ir bijusi, – arī koksne tiek bojāta, līdz ar to tie zaudējumi tur var būt vēl krietni ievērojamāki nekā atjaunošanas izmaksas. Bet, ja mēs runājam par īpašniekiem, – ja ir lielāki mežu īpašumi, tad ir jāveido speciāli uguns apsardzības plāni, jāpārbauda, vai piekļuves ceļi ir brīvi, vai tur nav aizgāzies kāds koks pāri ceļam."
Visbiežāk ugunsgrēkus mežā izraisa tūristi, sēņotāji vai ogotāji, kas nometuši sērkociņu, nav kārtīgi apdzēsuši ugunskuru.
Arī atstāta stikla pudele, līdzīgi kā palielināmais stikls, var izraisīt zemsedzes aizdegšanos. Tāpēc Zigmunds Jaunķiķis no VMD atgādina, kā uzvesties mežā, lai ugunsgrēku radītie ekonomiskie zaudējumi nerastos: "Ko nedrīkst noteikti – nomest zemē degošus priekšmetus, nobraukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem no ceļiem un dabiskajām brauktuvēm. Mežs ir kā pulveris, un katra mazākā neuzmanība, pat varbūt arī iekurot ugunskuru vai grilu tam atļautās vietās, viena neliela vēja pūsma, dzirksteles aizlido un izceļas meža ugunsgrēks."
Kamēr turpinās ilgstošais sausums, meža nozares pārstāvji aicina ikvienu būt ļoti uzmanīgam un pat rekomendē uz mežu nedoties vispār.
