"Swedbank" auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks stāstīja, ka bankas veiktā aptauja liecina – tuvāko 10 gadu laikā lielākā daļa jeb 60% Latvijas iedzīvotāju plāno pirkt lietotas automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Aktīvākie elektroauto pircēji Baltijas valstīs ir igauņi, kas vairāk pērk arī jaunas automašīnas.
"Igaunija visvairāk izceļas ar to, ka tieši jauno auto dominē – 26% jauni, 46% lietotie, vairāk nekā 30% aptaujāto ir pateikuši, ka nākamā auto cena pārsniegs 20 000 eiro. Tur arī parādās tā atšķirība, ka mūsu iedzīvotāji tomēr skatās auto līdz 15 000 eiro amplitūdā. Noteikti tas saistās gan ar klientu maksātspēju – Igaunijā mēs redzam divreiz vairāk to cilvēku, kuri skatās jauno mašīnu virzienā, tomēr Latvijā vairākums skatās tieši uz lietotu auto un tas arī diktē to cenu, kāda būs nākamā mašīna," klāstīja Romaņuks.
Aptauja rāda, ka ar katru gadu palielinās iedzīvotāju interese par videi draudzīgām automašīnām. Romaņuks norādīja, ka valsts atbalsts interesi veicina, bet joprojām pastāv arī daudzi mīti.
"Šobrīd 30% no iedzīvotājiem gribētu videi draudzīgu auto, bet 23% cilvēki domā vairāk par hibrīdiem un tikai 6,7% domā par elektroauto.
Kas varbūt palīdz izdarīt to izvēli tomēr pa labu elektroauto? Tas ir valsts atbalsts un mazāki nodokļi tieši uz elektroauto segmentu. Ir tādi trīs galvenie iemesli, kas gadu no gada parādās kā vieni no galvenajiem. Pirmais iemesls ir tā salīdzinoši augstā cena tieši elektroauto segmentā, īsa nobraukuma distance, min iedzīvotāji, un arī mīts par to, ka mums ir nepietiekoši attīstīta infrastruktūra," stāstīja bankas pārstāvis.
Runas par to, ka elektroauto uzlādes iespējas Latvijā ir sliktas, patiešām ir mīts. Šo un citus mītus gatavi skaidrot šoruden dibinātās Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvji. Valdes loceklis Jānis Bekers stāstīja, ka viņu mērķis ir izglītot sabiedrību par elektroauto priekšrocībām, tādējādi sekmējot videi draudzīgāku auto izplatību.
"Patiesībā tas infrastruktūras jautājums, kas ir saistīts ar uzlādi, ir tas, kas visvairāk atbaida. Un, ja mēs paskatāmies gadus 10 atpakaļ, tad tiešām bija tikai dažās lielajās pilsētās.
Pašlaik valsts ir izdarījusi milzīgu darbu – ar CSDD veidotajām stacijām ir noklāta visa Latvija.
Tās ir 50 kW stacijas, kas varbūt nav tās modernākās, bet tās ir, un tās nodrošina to mugurkaulu, lai varētu ļoti labi, nebaidoties jebkur Latvijā aizbraukt un savu mašīnu uzlādēt. Tagad ir vairāki operatori, komersanti, kas attīsta savus tīklus, kas ir jau ļoti ātri. Bet tā infrastruktūra noteikti ir jāattīsta, jo mēs redzam galveno problēmu, tas ir, šī lēnā uzlāde, kurai būtu jābūt pie mājām pieejamām, it īpaši cilvēkiem, kas dzīvo dzīvokļos, par ko ir jādomā pilsētas līmenī jau un sadarbībā ar privāto sektoru," norādīja Bekers.
Informācija Latvijas Elektroauto biedrības mājaslapā liecina, ka šobrīd Latvijā ir 499 publiskās uzlādes stacijas un reģistrēti 5314 elektroauto. Bekers uzsvēra, ka valsts atbalstu elektroauto iegādei vajadzētu uzlabot.
"Tas valsts atbalsts, kas tika ņemts kā modelis, ko izmanto visa Eiropas Savienība, ar kaut kādām lokālajām īpatnībām, diezgan spēcīgi palielināja elektroauto iegādes skaitu. Izteikti tas ir redzams jaunu automašīnu reģistrācijās, un tas ir bijis ļoti labs atbalsts, noteikti tas ir jāturpina. Iespējams, tās [reģistrācijas] arī nedaudz jāvienkāršo, jo, it īpaši pērkot varbūt lietotas automašīnas, faktiski tas birokrātiskais mehānisms bija drusku par komplicētu," uzskata Bekers.
Šobrīd iedzīvotāji ar valsts atbalstu iegādājušies vairāk nekā 1100 elektroauto, gandrīz pusi nopirkuši rīdzinieki, seko Pierīgas novadi.
Vidēji mēnesī nopērk ap 50 automašīnu, galvenokārt jaunas, un vidējā cena ir no 30 000 līdz 50 000 eiro bez PVN.
