ĪSUMĀ:
- 79% norāda, ka ne viņi, nedz viņu ģimenes locekļi pēdējā gada laikā nav saņēmuši "aplokšņu algu".
- 9% aptaujāto 18-29 gadu vecumā atzīst – viņi vai viņu ģimenes locekļi pēdējā gada laikā regulāri saņēmuši "aplokšņu algu".
- Ēnu ekonomikas pētnieks: "Aplokšņu algas" nav sociāli nepieņemama tēma, cilvēki par to runā.
- VID: Iedzīvotāji detalizētu informāciju par "aplokšņu algu" izmaksu sniedz reti.
- Visbiežāk "aplokšņu algas" nemainīgi izmaksā mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, transporta un būvniecības nozarēs.
UZZIŅA:
Aptauja notika no 26. martam līdz 4. aprīlim, izvaicājot 1012 respondentu. Šie dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Uz jautājumu, vai jūs vai kāds jūsu ģimenes loceklis pēdējā gada laikā ir saņēmis "aplokšņu algu", 79% atbildēja "nē", savukārt 4% atbildēja "jā, regulāri", bet vēl 4% – "jā, laiku pa laikam". 4% aptaujāto nevēlējās atbildēt uz šo jautājumu, bet 10% nezināja atbildi.
Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā ("SSE Riga") profesors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka portālam LSM.lv norādīja, ka aptaujas rezultāti tomēr rāda arī būtisku "aplokšņu algu" saņēmēju īpatsvaru.
"Tikko tas [jautājums vaicā] "jūs", tā pēc būtības par "ģimenes locekli" neviens neklausās. Tas ar nelielām nobīdēm klasificējas kā tiešs jautājums, pat ja ir arī tā otra komponente par ģimenes locekli.
Un priekš tieša jautājuma tie procenti, kas atzīst, ka tā vai savādāk "jā", – tas ir jau daudz," sacīja Sauka.
Profesors Sauka skaidroja, ka ēnu ekonomika sabiedrībā nav sociāli nepieņemama tēma, proti, cilvēki par to nekautrējas runāt.
"Ēnu ekonomika vai "aplokšņu algu" aktivitāte nav sociāli nepieņemams jautājums. (..) Uzņēmēji, iedzīvotāji runā par aplokšņu algām, par dažāda veida nodokļu nemaksāšanu. Viņi nerunā par biznesa radīšanu priekš sevis, piemēram, ja tev pieder autostāvvieta un tu skrāpē mašīnas vai ja tev pieder grafiti tīrīšanas bizness, bet tur samaksā kādam, lai apzīmē ielas. [Cilvēki nerunā] Par dažādām lietām, ko netolerē sabiedrībā, kas ir par traku. Šeit ir runa par to, cik viņi ir gatavi atzīt vai neatzīt, te nav runas par sociāli nepieņemamu," paskaidroja pētnieks.
Atbildēs starp dzimumiem nebija būtisku atšķirību – 77% vīriešu un 81% sieviešu norādīja, ka pēdējā gada laikā viņi vai viņu ģimenes locekļi nav saņēmuši "aplokšņu algu".
Tikmēr, raugoties uz vecumu grupām, vērojamas lielākas atšķirības. 9% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem norādīja, ka viņi vai viņu ģimenes locekļi pēdējā gada laikā regulāri saņēmuši "aplokšņu algu", turpretī vecuma grupās no 30 līdz 74 gadiem šis rādītājs svārstās 2-5% robežās.
"Aplokšņu algu" saņemšanu noraidīja 67% aptaujāto 18-29 gadu vecumā, 30-39 gadu vecumā – 79%, 40-49 un 50-59 gadu vecuma grupā – 78%, bet vecuma grupā 60-74 gadi 88% aptaujāto norādīja, ka viņi vai viņu ģimenes locekļi pēdējā gada laikā nav saņēmuši "aplokšņu algu".
Vērtējot rezultātus pa Latvijas reģioniem, aptauja liecina, ka 6% Rīgā dzīvojošo vai viņu ģimenes locekļi regulāri pēdējā gada laikā saņēmuši "aplokšņu algu", bet 3% šādu algu saņēmuši laiku pa laikam. Savukārt Pierīgā šie rādītāji ir attiecīgi 4% un 2%. Vidzemē dzīvojošie vai viņu ģimenes locekļi "aplokšņu algu" pēdējā gada laikā regulāri saņēmuši 5% aptaujāto, bet laiku pa laikam – 8%, Kurzemē – 1% un 2%, Zemgalē – 3% un 3%, Latgalē 2% un 4%.
Cilvēki, kuri savu tautību norādīja "latviešu", mazāk noliedza, ka viņi vai viņu ģimenes locekļi pēdējā gada laika saņēmuši "aplokšņu algu", – 76%, salīdzinot ar respondentiem, kuri kā savu tautību norādīja "krievu" (83%) vai "cita tautība" (88%).
VID: Detalizētu informāciju par "aplokšņu algu" izmaksu iedzīvotāji sniedz reti
Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) portālam LSM.lv norādīja, ka iedzīvotāji detalizētu informāciju par "aplokšņu algu" izmaksu sniedz reti.
2023. gadā VID saņemti 564 iesniegumi par iespējamu "aplokšņu algu" izmaksu, savukārt 2024. gada 1.ceturksnī – 168 iesniegumi. VID skaidroja, ka lielākajā daļā iesniegumu ir minēta vispārēja rakstura informācija par iespējamo "aplokšņu algu" un tikai retos gadījumos no iedzīvotājiem tiek saņemta detalizēta informācija, tajā skaitā par "aplokšņu algu" izmaksu vietu un laiku.
VID atgādināja, ka ziņot par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu nomaksas jomā, tostarp par aplokšņu algu izmaksu var divos veido – nosūtot informāciju uz e-pasta adresi "[email protected]" vai zvanot uz diennakts uzticības tālruni +371 80009070. Visa VID saņemtā informācija par uzņēmumiem vai saimnieciskās darbības veicējiem tiek izskatīta un vērtēta kopsakarā ar citu dienesta rīcībā jau esošo informāciju un attiecīgi tiek lemts par konkrētajā situācijā piemērotākajiem nodokļu administrēšanas pasākumiem.
Visbiežāk "aplokšņu algu" izmaksājošo nozaru saraksts – nemainīgs
Kas ir algas nodokļu plaisa
Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
Avots: Finanšu ministrija
VID norādījis, ka jau gadiem saraksts ar nozarēm, kurās visbiežāk izmaksā "aplokšņu algas", palicis nemainīgs. Patlaban jaunākie VID pieejamie provizoriskā novērtējuma rezultāti par nedeklarēto darba samaksu un tās radīto nodokļu plaisu valstī un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs ir par 2022. gadu.
VID dati rāda, ka visbiežāk "aplokšņu algas" izmaksā mazumtirdzniecības (izņemot automobiļus un motociklus), sauszemes un cauruļvadu transporta, vairumtirdzniecības (izņemot automobiļus un motociklus), datorprogrammēšanas un konsultēšanas, kā arī būvniecības nozarēs.
Lai iegūtu naudu nedeklarētajai darba samaksai, uzņēmēji nenorāda visus ieņēmumus vai norāda uzpūstus, nereālus izdevumus. Lielākoties tas iespējams nozarēs, kurās ir liels skaidrās naudas apgrozījums, gala patērētājs vai pircējs ir fiziska persona, kurai nav svarīgi, vai izsniedz čeku.
|
Nozare |
Nedeklarētie darba ienākumi, milj. eiro |
Nedeklarēto darba ienākumu īpatsvars |
||||
|
2020.gadā |
2021.gadā |
2022.gadā |
2020.gadā |
2021.gadā |
2022.gadā |
|
|
Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus |
179,14 |
177,13 |
201,08 |
20,67% |
20,18% |
19,83% |
|
Sauszemes transports un cauruļvadu transports |
141,18 |
159,97 |
169,38 |
33,93% |
36,67% |
35,14% |
|
Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus |
102,66 |
108,61 |
120,13 |
15,59% |
15,22% |
14,76% |
|
Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības |
50,27 |
63,03 |
76,38 |
11,95% |
12,03% |
11,60% |
|
Specializētie būvdarbi |
58,22 |
65,20 |
72,71 |
22,97% |
25,04% |
24,49% |
Jāatzīmē, ka mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un būvniecība ir noteiktas kā prioritārās tautsaimniecības nozares Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam.
Lai uzlabotu nodokļu maksāšanas kultūru, VID no pērnā gada beigām pieejams nodokļu maksātāja reitings, kas ir uzņēmumu vērtējums nodokļu saistību izpildes jomā. Tas sniedz uzņēmumam, tā sadarbības partneriem un citiem interesentiem ziņas par to, cik atbildīgi uzņēmums pilda savus nodokļu maksātāja pienākumus, paskaidroja VID.
Nodokļu maksātāju reitingā kopumā ir piecas pozīcijas: augstākais A līmenis, B līmenī ierindo uzņēmumus ar zināmām nodokļu nomaksas grūtībām, savukārt C līmenis ir viszemākais. Ar burtu N atzīmē neaktīvos nodokļu maksātājus, bet ar J – jaunus uzņēmumus. Pašiem uzņēmumiem ir pieejams arī izvērsts skaidrojums, kāpēc attiecīgais nodokļu maksātājs ierindots tajā vai citā kategorijā.
VID norādīja, ka, kopš reitings pieejams publiski, dienests saņēmis vairākus jautājumus no nodokļu maksātājiem gan par individuālajām situācijām, gan par neskaidrībām kopumā nodokļu maksātāju reitinga veidošanā, kā arī dažādas atsauksmes par nodokļu maksātāju reitinga sistēmu, kas palīdzējs novērst dažas problēmas nodokļu maksātāja reitinga algoritmā.
Dienesta ieskatā nodokļu maksātāja reitinga publiskā pieejamība "palielina uzņēmumu vērību un izpratni par to, kādi dati VID ir pieejami par pašu uzņēmumu un kādi galvenie principi veido nodokļu maksāšanas disciplīnas vērtējumu". Šī stimulējošā instrumenta ieviešanas ietekmi VID vēl nekomentēja, norādot, ka objektīvai izvērtēšanai nepieciešams ilgāks laika posms.
KONTEKSTS:
Valsts ieņēmumu dienests (VID) norādījis, ka jau gadiem saraksts ar nozarēm, kurās visbiežāk izmaksā tā sauktās "aplokšņu algas", palicis nemainīgs – tā ir mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, transports, būvniecība.
"Aplokšņu algas" ir viena no lielākajām ēnu ekonomiku veidojošajām komponentēm Latvijā – 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu tā palielinājusies par 0,5 procentpunktiem, veidojot 46,7%. Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2022. gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2021. gadu pieauga par 1,2 procentpunktiem un sasniedza 25%.
Lai ierobežotu ēnu ekonomiku, valdība apstiprinājusi "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam", kurā noteiktas trīs ēnu ekonomikas mazināšanai prioritārās tautsaimniecības nozares: būvniecība, veselība un sociālā aprūpe, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu.
