Iniciatīvas autors Edgars Leščinskis norādīja, ka likmes palielināšana skārusi arī viņu pašu personīgi. Pirms četriem gadiem ņemtam hipotekārajam kredītam ikmēneša maksājums pieaudzis par apmēram 200 eiro, kas ir liels trieciens ģimenes budžetā.
Leščinskis stāstīja: "Pagājušajā gadā mēs ar bērniem bijām Polijā, atpūtāmies. Nedaudz naudiņas bija, viss bija labi. Šogad aizbraukt nevarējām. Pieauga inflācija, pārtika kļuva dārgāka, viss kļuva dārgāks. Plus, pieauga "Euribor" procents. Dabiski, nekur aizbraukt nevar, bērni jābaro un tā tālāk. Mēs esam daudzbērnu ģimene. Jūs saprotat, daudzbērnu ģimenei tas ir vēl grūtāk."
Lai palēninātu inflāciju, Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš pagājušā gada vidus ceļ procentu likmes – šādi tā bremzē naudas ieplūšanu apritē, līdz ar to samazinās iespējas tērēt un patēriņa cenu kāpums kļūst gausāks. Līdz ar to arī kredītprocentu likmes ir sasniegušas nebijušus augstumus, un diemžēl tās skar arī tos kredītņēmējus, kuri aizņēmušies naudu agrāk.
Latvijas Bankas ekonomiste Anete Kravinska skaidroja: "Centrālās bankas likmju celšana atspoguļojas arī citos finanšu tirgus instrumentos, tajā skaitā "Euribor", kas ir, tā teikt, starptautiski atzīta naudas cena finanšu tirgū, par ko bankas var aizņemties naudu. Latvijā liela daļa no kredītiem ir piesaistīta tieši šai naudas cenai – "Euribor" likmei – uz dažādiem termiņiem, līdz ar to tas mehānisms, kad Eiropas Centrālā banka ceļ likmes, atspoguļojas arī naudas cenā, un šo pieaugumu izjūt arī lielākā daļa kredītņēmēju."
Latvijas Bankas rīcībā esošā statistika gan neliecina, ka kredītu sadārdzināšanās daudziem radītu grūtības tos nomaksāt, taču neskaitāmi ieraksti sociālajos tīklos un nu jau arī šie gandrīz 12 tūkstoši savākto parakstu vietnē "Manabalss.lv" liecina, ka šī ir milzīga problēma, kurai gan nav vienkārša risinājuma, atzina Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš.
"Jebkurā gadījumā noslēgtais līgums, kas ir kredītlīgums, ir divpusējs līgums. Neviens, visticamāk, arī valsts, nevar iejaukties šajās līgumattiecībās, līdz ar to tikai un vienīgi pats kredīta devējs jeb banka vai kāds cits hipotekārais kreditors var pieņemt lēmumu pārskatīt procentu likmes.
Tas, ko saka ECB, ka tās ir zāles pret inflāciju, diemžēl tā tas ir Centrāleiropā un Rietumeiropā, bet pie mums šīs nav zāles, bet indes deva," paskaidroja Āboliņš.
Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis tātad apšauba, vai kādā veidā centralizēti būtu iespējams piespiest bankas izmainīt agrāk noslēgtu līgumu nosacījumus – tā, kā to vēlas iniciatīvas autori, proti, nofiksējot tādu procentu likmi, kāda tā bijusi kredīta noslēgšanas brīdī.
Arī Latvijas Bankas ekonomiste izteicās līdzīgi – šāda iecere izskanējusi jau agrāk, bet tas varētu beigties ar to, ka bankas vēl vairāk samazina kreditēšanu, jo tā vairs nav izdevīga.
Kravinska sacīja: "To arī bankas ir īstenībā brīdinājušas, ka, ja šīs "Euribor" likmes tiktu kaut kā vispārēji ierobežotas ar likumu, tas varētu nozīmēt, ka bankas varētu samazināt vai pat beigt kreditēt, jo tām izdevīgāk būtu ieguldīt citos instrumentos, kas piedāvā, iespējams, zemāku risku vai augstāku likmi un tas netiktu mākslīgi ierobežots."
Tikmēr "Manabalss.lv" savāktie paraksti nonāks pie likumdevēja – Saeimā, ar vislielāko varbūtību Budžeta un finanšu komisijā, kuras priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") jau agrāk izteicies, ka procentlikmju celšana ir pat nelikumīga.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) apliecināja, ka šim jautājumam komisijā noteikti pievērsīsies atkārtoti, spriežot par draudzīgākām procentlikmēm pašlaik izsniedzamajiem kredītiem.
"Septembrī plānojam uzsākt pie tā darbu. Risinājums varētu būt, ka "Euribor" likmes piemērošanā diskusiju objekts varētu būt par to, vai viņu piemērot vai nepiemērot jaunajiem līgumiem, proti, tiem, ko slēdz šobrīd, bet ne pie tādas situācijas, ka tas tiek piemērots visiem, kas ir jau iepriekš līgumā fiksējuši likmes, un šobrīd mēs redzam, cik būtiski viņiem sadārdzinās mājokļa kredīti, piemēram," sacīja Butāns.
Deputāts pauda, ka situācijā par likmju celšanu agrāk slēgtajiem līgumiem jākonsultējas ar juristiem, lai saprastu, vai tur iespējams ko mainīt, taču sadārdzinājumi esot "nesamērīgi".
Tāpat Butāns atgādināja, ka joprojām aktuāls ir jautājums par banku virspeļņas jeb solidaritātes nodokli, jo, kā zināms, paaugstināto likmju dēļ tās guvušas pamatīgu peļņu. Lietuvā šāds nodoklis ir ieviests, pēc Butāna teiktā, budžetā šādi nonākuši jau vairāk nekā 140 miljoni eiro, un šo naudu var izmantot grūtībās nonākušu cilvēku atbalstam.
KONTEKSTS:
Augusta sākumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pauda, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī "Euribor" procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu. Tas izsauca kritisku vērtējumu no banku jomas pārstāvjiem, kuri skeptiski novērtēja bijušā finanšu ministra izpratni par finanšu sistēmas darbības pamatiem.
Reirs iepriekš arī bija norādījis, ka tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī "Euribor" procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību.
Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji skaidroja, ka kredītu sasaiste ar "Euribor" nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar "Euribor" pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai.
