Mīnusā. Olas no Alūksnes spekulantiem nav atnesušas ātru laimi

Pirmā nedēļa, kad biržā tika tirgotas Alūksnes vistu olu ražotāja "APF Holdings" akcijas, nedeva spekulantiem iespēju ātri nopelnīt. Vērtspapīri biržā maksāja pat nedaudz lētāk nekā sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) laikā.

Loterija spekulantiem

Jauna Latvijas uzņēmuma iziešana biržā gandrīz vienmēr nozīmēja drošu ieguvumu spekulantiem, kas pērk akcijas ar nolūku tās drīz pārdot tālāk. 

"Gandrīz vienmēr" – jo vēsturisko ieguvumu virknē bija viena neveiksme 2021. gadā – ar ātro kredītu izsniedzēja un lombardu operatora "DelfinGroup" akcijām, kurām tūlīt pēc IPO sāka kristies cena (un šodien tās joprojām maksā lētāk nekā pirms diviem gadiem).

Tomēr visos pārējos gadījumos biržas spēlētāji nedēļā vai divās guva ātru desmit, divdesmit un vairāk procentu peļņu: "SAF Tehnika" tālajā 2004. gadā, "Hansa Matrix" 2016. gadā, "Madara Cosmetics" 2017. gadā, "Virši-A" 2021. gadā, "Indexo" (2022. gadā).

Uzņēmuma "APF Holdings" ieiešana biržā šogad novembrī bija jau otrais gadījums Latvijā pēdējos 18 gados, kad tūlīt pēc IPO vietējās kompānijas akcijas biržā varēja nopirkt lētāk nekā publiskās parakstīšanās laikā. 

Cena jau zem pieciem eiro

Sākumā parakstīšanās laikā akcijas tika piedāvātas visiem, kas vēlas, par 6,81 eiro gabalā (vairākuma tirgus dalībnieku vērtējums bija no "nav lēti" līdz "dārgi"), un organizatori bija nodomājuši ar biržas starpniecību piesaistīt septiņus miljonus eiro. Parakstīšanās pēdējā dienā, kad organizatoriem kļuva acīmredzams, ka interese no investoru puses nav liela, cena tika pazemināta (pirmais gadījums vietējā praksē) par ceturto daļu – līdz 5,11 eiro, bet IPO termiņš tika pagarināts vēl par nedēļu. Tagad organizatori cerēja piesaistīt vairs ne septiņus, bet 5,2 miljonus eiro.

Iznākumā plašu interesi "tautas", masu investoros (tajos, kurus sauc retail investors) "olu fabrikas" iziešana biržā neizraisīja. Pavisam dalībnieku bija nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem, tai skaitā no Latvijas – pusotrs tūkstotis, un tas ir tālu no 2021. gada rekorda, kad degvielas uzpildes staciju tīkla "Virši-A" IPO par tā akcionāriem kļuva 10 tūkstoši cilvēku, tai skaitā 4,7 tūkstoši no Latvijas. Vēl viena īpatnība – minimāla dalība no Igaunijas (apmēram piecsimt cilvēku), lai gan iepriekš Latvijas uzņēmumu IPO investori no Igaunijas kļuva par galvenajiem pircējiem.

Tādi, kas vēlējās nopirkt akcijas par summu 5,6 miljoni eiro, tomēr saradās, un tāpēc plašsaziņas līdzekļi parakstīšanos nodēvēja par sekmīgu. Tiesa, pēc dažām dienām noskaidrojās, ka no šīs summas 1,2 miljonus eiro ieguldījis pats galvenais akcionārs Jurijs Adamovičs. Tātad bez viņa piedalīšanās IPO pat par pazeminātu cenu nesasniegtu mērķi. "Es nodrošinājos, lai atbalstītu savu uzņēmumu. Es ticu šim projektam," Rus.LSM.lv paskaidroja Adamovičs.

Kad sākās tirdzniecība biržā, akcijas kļuva vēl lētākas, – vispirms par vairākiem centiem, bet otrdien, 14. novembrī, darījumi jau notika par pieciem eiro un lētāk.

Tipisks stāsts: daļa spekulantu, ieraudzījuši, ka likme uz IPO nav devusi tūlītējus rezultātus, pārdod savas akcijas ("likvidē pozīcijas"), pat ar nelieliem zaudējumiem. Vai pārvēršas par investoriem – tiem, kuri iegulda uz ilgu laiku.

Kāpēc ir zema interese. Fakti (plus emocijas)

Kāpēc vienas akcijas IPO laikā kļūst populāras un pēc tirdzniecības biržā sākuma to cena ātri pieaug, bet ar citām tā nenotiek, ir tas vienkāršais jautājums, uz kuru nav (vienmēr) iespējams sniegt (pilnīgi) racionālu atbildi. "Galvenais iemesls nav pat finanšu loģika, bet ir kaut kas iracionāls, emocijas," līdzīgus gadījumus Baltijā iepriekš skaidroja vietējā pensiju fonda vadītājs

Labi, sāksim ar emocijām.

"Jā, tas ir labs uzņēmums, un tur ir labi [attīstības] plāni, bet vienkārši olas – tas nav seksīgi," "emocionālo" pieeju sarunā ar Rus.LSM.lv ilustrē viens no mazajiem investoriem. Viņš skaidro, kāpēc, piemēram, "Madaras" un "Virši-A" akcijas viņš pircis, bet šoreiz IPO nav piedalījies: "Ja neesi šefpavārs dārgā restorānā, kuram svarīgs olas dzeltenuma krāsas piesātinājums, bet vienkāršais patērētājs, kādu ir vairākums, tad olas ir tipveida produkts. Kā tās veikalā izvēlas? Svarīgs ir izmērs un cena, bet ne garša. Ja biržā ienāktu tāds zīmols kā "Dimdiņi" un "Lāči", esmu pārliecināts, ka interese par akcijām būtu daudziem. Jo tie ir pazīstami zīmoli un ir cienītāji."

"APF Holdings" galvenais akcionārs Jurijs Adamovičs nepiekrīt, ka tādas emocijas bijušas masveidā, un sarunā ar Rus.LSM.lv skaidro savu skatījumu uz iemesliem.

Patērētāji tomēr pievērš uzmanību zīmolam, un atsevišķi tirdzniecības tīkli pat ir gatavi olas iepirkt par dažiem centiem dārgāk, jo viņu klients ir nedaudz noguris no tā, ka olu tirgus bija ļoti koncentrēts.  "APF Holdings" IPO atšķīrās no "Virši-A" un citu uzņēmumu iziešanas biržā un  situācijas ar Igaunijas investoriem. Un ar to, pēc Adamoviča teiktā, viņa uzņēmumam ļoti nav paveicies.

"Agrāk parasti 50–80% Latvijas IPO izpirka igauņi. Taču mūsu parakstīšanās laikā bankrota pieteikumu iesniedza Igaunijas "Hagen Bikes", kura akcijas arī tiek kotētas mūsu biržas sarakstā "First North". (Tas ir trešais, alternatīvais biržas saraksts ar atvieglotiem noteikumiem, arī attiecībā uz emitentu finanšu atskaitēm. Tajā bieži vien savas akcijas kotē nelieli uzņēmumi, kas vēlas piesaistīt finansējumu caur biržu, taču neatbilst stingrākajiem nosacījumiem, kādi ir biržas "Nasdaq Baltic" oficiālajā vai otrajā sarakstā. – S.P.) Pēc investīciju baņķieru domām, vēl vismaz trīs uzņēmumi no šī saraksta, visticamāk, arī ies bankrota ceļu. Tātad noskaņojums Igaunijā bija ārkārtīgi negatīvs. Mēs to sapratām, kad uz turieni braucām prezentēt savu uzņēmumu. Igaunijas masu investoram alternatīvais saraksts "First North" – tas ir tāds junk ("atkritumu", tā sauc lētus un augsta riska vērtspapīrus – S.P.). Un, kaut arī no Latvijas tajā ir "Virši-A", "Madara" – veiksmīgi uzņēmumi, no Igaunijas tajā bieži vien ir jaunuzņēmumi bez vēstures, bez nopietnas ražošanas un tā tālāk. Un, lūk, atbrauc uz Igauniju no citas valsts un skaidro, ka tu ej uz "First North", turklāt neesi afērists un blēdis, bet pārstāvi nopietnu uzņēmumu… Tagad turienes mazajiem investoriem to ir grūti izskaidrot. Tāpēc ar igauņu piedalīšanos mēs būtu sasnieguši IPO mērķi pat bez cenas pazemināšanas. Citā laikā. Bet ne tagad. Nepaveicās," rezumē Adamovičs.

Olu ražošanas jaudas Alūksnē 2025. gadā plānots palielināt no pašreizējiem 113 miljoniem līdz 178 miljoniem gadā. Apgrozījumu – no 11,2 līdz 25,6 miljoniem eiro, EBITDA  (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) – četras reizes, no 2,1 līdz 8,5 miljoniem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti