Valsts vecuma pensija jeb 1. un 2. pensiju līmenis spēj nodrošināt tikai apmēram pusi no pirmspensijas ienākumiem. Šobrīd vidējā vecuma pensija Latvijā ir 528, 56 eiro mēnesī. Tomēr lielākā daļa pensionāru saņem krietni mazāk. Daļa, lai ilgāk izvairītos no krasā dzīves līmeņa krituma, turpina strādāt arī pensijā. Lai baudītu kaut cik pārtikušas vecumdienas, finansisti iesaka veidot privātos pensiju fondus jeb 3. pensiju līmeni.
To dara vien piektdaļa iedzīvotāju. Kūtri par savu vecumdienu labklājību domā arī Saeimas deputāti.
Ja valstī nekas nemainīsies, kā saka kultūras projektu producente Laila Baumane, pensijā doties varēs visai drīz. Taču, cik pārticīgi tad varēs dzīvot, aizdomājās salīdzinoši nesen, pirms apmēram pieciem gadiem. Tad arī sāka veidot savu privāto pensiju līmeni.
"Tāpēc, ka bija sabiedrības viedoklis tāds, ka vajag, ka trešais līmenis, ka pats maksā to naudiņu plus pie tā, kas tev pienākas, pie tā, ko pēc noklusēšanas valsts tev krāj. Un kurš tad negrib, lai viņam būtu vairāk?" skaidro Baumane. "Manuprāt, tie bija 30 eiro mēnesī, jo es arī nevarēju atļauties daudz vairāk, bet vienmēr jau kapeiku pie kapeikas..."
Taču nobīstoties no svārstībām finanšu tirgos, uzkrājumu privātajā pensiju fondā Laila vairs neturpina veidot.
Un dažādu iemeslu dēļ par savu vecumdienu labklājību Latvijā rūpējas vien retais.
"Gan pārāk maz cilvēku skaita ziņā iemaksā 3. pensiju līmenī, gan arī summas patiesībā izskatās pārāk mazas. Aktīvs 3. līmeņa konts ir tikai aptuveni 400 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, starp tiem tādi, kas ir veikuši iemaksas vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā, ir ap 200 tūkstošiem, kas ir mazāk, nekā piektdaļa no strādājošajiem," stāsta "Indexo" finanšu vadītājs Artūrs Roze.
Finansisti norāda – šādai domāšanai ir vairāki iemesli. Viens no tiem – vēsturiskā pieredze.
"Tie iedzīvotāji, kuri bija ekonomiski aktīvi vēl padomju laikos, ir pieredzējuši divas naudas reformas, vairākus banku krahus, kas veido šo te neuzticību un bailes, taču, kā redzam pasaules piemērā, ieguldījumi finanšu tirgos, kāds ir arī pensiju 3. līmenis, ir principā vienīgais tāds instruments, ko ilgā termiņā var izmantot, lai vairotu savu kapitālu," uzsver "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Brīvprātīgas iemaksas pensijai nereti tiek uzskatītas par rocīgāko iedzīvotāju privilēģiju. Taču
indikatīvi arī Saeimas deputāti ir kūtri privāto pensiju fondu veidotāji. 2022. gadā tādi bija tikai 29% parlamentāriešu. Investīcijām vecumdienām netic arī bijusī labklājības ministre. Viņas pārstāvētajā partijā "Latvijas pirmajā vietā" privātie pensiju fondi ir tikai 11% deputātu.
"Ja paskatos, kas notiek manā otrajā līmenī, vēl brīdi atpakaļ man bija mīnusi, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības. Tas atkal rada nu tādu cilvēkos neuzticēšanos, neizpratni, kas notiks un vai vispār kāds pienesums būs no tā otrā līmeņa," saka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sekretāre Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), norādot, ka "pensijā iešanai varbūt pietiks", bet, lai būtu vairāk, viņa investē bērnos.
"Visticamāk, tas liecina, ka vai nu viņiem ienākumi un uzkrājumi ir pietiekami lieli, lai investētu citos aktīvu veidos, teiksim, pa tiešo uzņēmumu akcijās vai nekustamajos īpašumos, bet, ja regulāri neveido savu ilgtermiņa uzkrājumu, tas neko labu neliecina par finanšu pratību," skaidro Kārlis Purgailis.
Visaktīvāk par pārtikušām vecumdienām domā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Puse deputātu veic uzkrājumus 3. pensiju līmenī.
"Tā ir acīmredzot mūsu deputātu izvēle, pārdomāts lēmums, kā tiešām papildināt savus pensijas uzkrājumus, bet es vienmēr domāju un skatos, vai man nauda ieguldīta, piemēram, 3. pensiju līmenī vai tomēr izdevīgāk ir lūkoties un mēģināt kredītā nopirkt kādu zemesgabalu, kas ir lauksaimnieciskai ražošanai, kas tātad arī ir ieguldījums nākotnē ar noteiktu garantiju," spriež Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Kaut arī kopumā iedzīvotāju aktivitāte, veidojot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, ir zema, tai ir augšupejoša tendence. Un par investīcijām aizvien vairāk sāk interesēties arī gados jauni cilvēki.
"Par pensiju 3. līmeni ir jāsāk domāt – jo agrāk, jo labāk. Katrs ieguldījums akciju tirgū 10 gadu laikā gandrīz dubultojas. Kas nozīmē, ja cilvēks par ieguldījumiem daudz par vēlu, viņš vienkārši nepaspēj ne sakrāt, ne arī ieguldīt pietiekami daudz, lai viņam būtu pārtikušas vecumdienas," norāda "Indexo" finanšu vadītājs Artūrs Roze.
"Man, protams, vēl arvien liekas, ka man tā pensija ir gana tālu, lai arī salīdzinot ar jums, piemēram, tas ir ļoti tuvu, tāpēc es arī nebiju līdz šim tā ļoti pievērsusi uzmanību," saka kultūras projektu producente Laila Baumane.
