Briselē bāzētās nevalstiskās organizācijas "Gas Infrastructure Europe" prezidents Torbens Brabo ir ieradies Rīgā, lai piedalītos viņa vadītās organizācijas un Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" kopīgi organizētā konferencē, kur nozares pārstāvji apmainīsies ar viedokļiem par gāzes tirgus nākotni laikā, kad Eiropa radikāli samazina enerģētisko atkarību no Krievijas un veicina pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem.
Uldis Ķezberis: Cik gatava Eiropa ir nākamajai apkures sezonai? Vai mums pietiks dabasgāzes, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc tās palielinās arī, piemēram, Ķīnā?
Torbens Brabo: Visus pārsteidza Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā. Gāzes sektors tam nebija gatavs, tāpat kā pilsoņi un Eiropas Savienība kopumā. Mums vajadzēja strauji reaģēt, lai samazinātu gāzes importu no Krievijas un palielinātu sašķidrinātās dabasgāzes importu. Patiesībā esam paveikuši ļoti daudz pēdējā gada laikā un esam labāk sagatavoti nākamajai ziemai, nekā bijām sagatavojušies aizgājušajai ziemai. Palīdz arī Eiropas Savienības prasība samazināt gāzes patēriņu. Mēs palielinām gāzes piegādes un samazinām pieprasījumu, tāpēc varam labāk pieskaņoties. Nesaku, ka visas valstis ir vienādi labās pozīcijās.
Jums Latvijā ir paveicies, jo atrodaties tuvu diviem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem – Klaipēdas terminālim Lietuvā un jaunajam terminālim Somijā. Jūs varat justies droši.
Bet smagāka situācija var būt citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas iepriekš visu patērēto dabasgāzi importēja no Krievijas. Pagājušajā ziemā veicās, jo bija silti laikapstākļi. Salīdzinot ar pagājušo gadu, esam daudz paveikuši, esam labākā situācijā, bet joprojām pastāv riski.
Un kā ar cenu? Vai patērētājiem ir jārēķinās, ka dabasgāzes cenas arī nākamajā apkures sezonā saglabāsies augstas?
Nedomāju, ka atgriezīsimies situācijā, kāda bija pagājušajā rudenī un ziemā. Esam daudz paveikuši, tāpēc dabasgāzes cenas ir diezgan zemas, patiesībā tās ir zemākas nekā pirms diviem gadiem. Mēs jau piedzīvojām augstas dabasgāzes cenas, un tad sākās pilna apmēra karš Ukrainā un tās pieauga dramatiski.
Arī turpmāk nevar izslēgt cenu pieaugumu, bet nedomāju, ka tas būs tik mežonīgs kā pagājušajā gadā. Bet vispār vajadzētu pierast pie tā, ka par energopakalpojumiem ir jāmaksā vairāk.
Esam apņēmušies īstenot zaļo kursu un samazināt oglekļa emisijas, kas pieprasa investīcijas infrastruktūrā un atjaunojamajos energoresursos. Tāpēc būs jāmaksā vairāk, bet tas ir upuris, kas būs jānes, lai glābtu planētu.
Eiropas valstis steidz būvēt sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru, bet vai nepastāv risks, ka piegādes jauda pārsniegs pieprasījumu un šī infrastruktūra netiks izmantota?
Protams, šāds risks pastāv. Lietas tik strauji mainās, ka, iespējams, kaut kur būs infrastruktūra, kas tiks izmantota mazāk, nekā gaidījām. Taču, ja nebūtu to uzbūvējuši, varēja izveidoties situācija, ka būtu reģioni un valstis, kurās pašlaik būtu gāzes deficīts. Politikas veidotāji un gāzes infrastruktūras uzturētāji gadiem ir diskutējuši par to, kā varētu izmantot esošo infrastruktūru nākotnē, kad notiks strauja atteikšanās no fosilajiem energoresursiem.
Visu esošo infrastruktūru, arī sašķidrinātās dabasgāzes termināļus, varēs izmantot citu gāzu transportēšanai un uzglabāšanai.
Vienā no konferences paneļdiskusijām mēs runājām par sašķidrināto biometānu, sašķidrināto sintētisko degvielu un sašķidrināto ūdeņradi. Tāpēc nesen izbūvētos termināļus, nedaudz pielāgojot, varēs izmantot arī citu degvielu uzglabāšanai.
Vai Eiropa var pilnībā pārtraukt gāzes importu no Krievijas?
Manuprāt, esam pierādījuši, ka varam to izdarīt. Esam samazinājuši Krievijas dabasgāzes importu no 140 miljardiem kubikmetru gadā līdz aptuveni 25 miljardiem kubikmetru. Joprojām importējam Krievijas dabasgāzi caur Ukrainu un arī caur Turciju, bet esam parādījuši, ka vairs neesam tik ļoti atkarīgi no Krievijas gāzes. Domāju, ka varam spert nākamo soli un pilnībā atteikties no Krievijas gāzes importa, ja mēs to vēlamies. Bet es arī vēlos jautāt, vai tā būtu laba ideja? Ceram, ka karš beigsies. Ceram, ka būs miers, un tad mums būs pieejama lēta Krievijas gāze. Ja pilnībā atsakāmies no Krievijas gāzes, tad ir jābūt gataviem maksāt vairāk par citām gāzēm. Iespējams, ka tas ir labi no piegāžu drošības viedokļa, bet tas ir jāizlemj tirgum.
Mēs nekad neatgriezīsimies pie Krievijas gāzes importa apjoma, kāds bija pirms kara, nepirksim pat ne pusi no tā, bet kādus 30 miljardus kubikmetru gan. Kāpēc ne, ja tā ir lēta?
