Panorāma

Ukraina iznīcinājusi Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu

Panorāma

Panorāma

Kredītu maksājumi atkal kļūs dārgāki

Kredīti kļūs vēl dārgāki: Eiropas Centrālā banka jau desmito reizi ceļ procentu likmes

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ceturtdien nolēmusi jau desmito reizi celt procentu likmes. Galvenā bāzes procentlikme paaugstināta līdz 4,50%, savukārt aizdevumu likme uz nakti paaugstināta līdz 4,75%, bet noguldījumu procentlikme – līdz 4%. Jaunās likmes stāsies spēkā no 20. septembra.

ĪSUMĀ:

  • Ceturtdien jau desmito reizi par 0,25% celtas ECB procentlikmes.
  • Palielinātas inflācijas prognozes šim un arī nākamajam gadam – 2023. gadā 5,6%, bet 2024. gadā 3,2% apmērā.
  • Procentlikmju kāpums tuvākajā laikā varētu nedaudz paaugstināt īstermiņa jeb 3–6 mēnešu EURIBOR aizdevumu likmes.
  • Noguldījumu procentlikme ir pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim.

Ceturtdien izsludinātais lēmums ir bijis līdz šim visneprognozējamākais ECB paziņojums. Turpmāka procentlikmju celšana nav gaidāma vismaz līdz nākamā gada vidum, iepriekš prognozēja analītiķi.

"Likmju celšana atspoguļo mūsu novērojumus par inflāciju, kas balstīti jaunākajos ekonomikas un finanšu datos. Bankas septembra prognozes par eirozonas makroekonomiku norāda uz vidējās inflācijas līmeni 5,6% apmērā šogad, 3,2% apmērā nākamgad un 2,1% apmērā 2025. gadā," tā preses konferencē pavēstīja ECB prezidente Kristīna Lagarda.

Lēmuma pieņemšanas process bija ilgs, un, lai arī vērā tika ņemti ļoti precīzi dati, skrupuloza analīze un nākotnes prognozes, tas neesot bijis vienprātīgs, viņa piebilda. 

"Taču es varu jums teikt, ka lielākā daļa piekrita mūsu šodien pieņemtajam lēmumam un tam, ko es jums tikko nolasīju," teica Lagarda.

Vienlaikus prezidente izvairījās sniegt konkrētu atbildi par to, vai procentlikmes tuvākā nākotnē tiks celtas vēlreiz.

Lai arī pagaidām ekonomikas izaugsme eirozonā ir lēna un šobrīd gaidāma recesija, ECB galvenais uzdevums tomēr ir inflācijas pazemināšana, tā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš:

"Te ir tāda sarežģīta spēle, jo līdzko ECB dotu mājienu, ka tā ir izdarījusi pietiekoši daudz, tirgus varētu "atviegloti uzelpot" un "uzvesties brīvāk" šajā ekonomikas vidē, bet ECB bija jādod signāls, ka tā ir tomēr apņēmusies pamatā cīnīties ar inflāciju." 

Lāriņš arī norādīja, ka zināmas cerības vieš ceturtdien Eiropas Centrālās bankas preses konferencē paziņotais, ka, pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB noteiktās procentlikmes esot sasniegušas maksimālo līmeni, kuru uzturot tiktu veicināta inflācijas pazemināšanās. 

Šodien pieņemtais lēmums Latvijas patērētājus būtiski neietekmēs. Procentlikmju kāpums gan tuvākajā laikā varētu nedaudz paaugstināt īstermiņa jeb 36 mēnešu EURIBOR aizdevumu likmes.

Daļa no iepriekš paredzētā procentlikmju kāpuma jau bija iekļauta šībrīža cenās, piebilda Lāriņš.

"Ja mēs skatāmies, kā šobrīd fiksējās EURIBOR procentlikmes, 6 mēnešu likme pirmo reizi kopš 2001. gada šodien pakāpās virs 4% atzīmes, sasniedzot 4,4%, bet viena gada EURIBOR likme jau kādu laiku ir nedaudz virs četriem procentiem. Tas nozīmē, ka vēl būtisks procentlikmju kāpums tuvākajās nedēļās nav gaidāms, un, ņemot vērā to mājienu, ka likmes ir ļoti augstas un varētu būt pietiekošā līmenī, lai ilgtermiņā inflāciju bremzētu, iespējams, ka šie līmeņi kādu laiku arī saglabāsies," skaidroja eksperts.

ECB septembra makroekonomiskajās prognozēs eirozonas vidējā inflācija 2023. gadā prognozēta 5,6% apmērā, 2024. gadā – 3,2%, bet 2025. gadā tā varētu jau atkal pazemināties līdz 2,1%. 

Tādējādi palielinājušās inflācijas prognozes 2023.un 2024. gadam, bet 2025. gadam – sarukušas. Prognozētais inflācijas pieaugums šim un nākamajam gadam galvenokārt saistīts ar pieaugošajām enerģijas cenām. Pamatpatēriņa cenu līmenis joprojām ir liels, lai arī liela daļa rādītāju jau sākuši mazināties.

ECB arī būtiski samazinājusi tautsaimniecības izaugsmes prognozes eirozonas valstīs. Tagad paredzēts, ka tautsaimniecības izaugsme 2023. gadā būs 0,7%, 2024. gadā – 1% un 2025. gadā – 1,5%.

Cīņā ar strauji pieaugošajām patēriņa cenām 20 eirozonas valstu centrālā banka jau kopš pērnā gada jūlija galveno bāzes procentlikmi paaugstinājusi līdz 4,25 procentpunktiem.

Ap gadu miju recesijā nonākusī eirozonas ekonomika tā arī nav spējusi atkopties pietiekami ātrā tempā. Tās izaugsme otrajā ceturksnī sasniegusi tikai 0,1%, kas ir zemāks rādītājs, nekā iepriekš prognozēja analītiķi, turklāt ekonomikas lejupslīde ir straujākā trīs gadu laikā, iepriekš vēstīja ziņu aģentūra AFP.

Patēriņa cenu kāpums augustā saglabājās 5,3% apmērā, kas krietni pārsniedz ECB noteikto mērķi, proti, 2%.

ECB lemjot par vēl vienu palielinājumu, noguldījumu procentlikme ir pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim.

Centrālās bankas visā pasaulē ir paaugstinājušas likmes, lai apkarotu inflāciju, kas sākās pēc tam, kad COVID-19 pandēmijas izraisītā straujā ekonomikas atlabšana nospriegoja starptautiskās piegādes ķēdes un Krievijas iebrukums Ukrainā paaugstināja pārtikas un enerģijas cenas.

Pagājušā mēnesī Anglijas Banka likmes paaugstināja jau 14. reizi pēc kārtas, un ir ticams, ka jau nākamnedēļ to varētu darīt atkal, vērtēja ekonomisti.

Procentlikmju celšana palīdz cīņā ar inflāciju. To ietekmē sadārdzinās aizdevumi tādiem pirkumiem kā mājokļi, bet uzņēmumiem – ieguldījumi ēkās un iekārtās. Samazinās pieprasījums pēc precēm, un tiek mazināts spiediens uz cenu celšanu. Vienlaikus – ja procentlikmju paaugstināšana ir pārspīlēta, tā var kaitēt tautsaimniecības izaugsmei.

Jau iepriekš tika vēstīts, ka, pieaugot kredītmaksājumiem eirozonā, Ziemeļvalstu komercbankas sākušas saviem klientiem maksāt procentus arī par naudu norēķinu kontos, turklāt šo pakalpojumu pamazām sāk piedāvāt arī Latvijā strādājošās kredītiestādes.

Tā, piemēram, Skandināvijas "SEB" grupai piederošā "SEB banka" ceturtdien paziņoja, ka no novembra maksās procentus arī par to naudu, kas glabājas privātpersonu norēķinu kontos. Procentu likme būšot 0,4% gadā.

KONTEKSTS:

Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB pērnā gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Tolaik arī tika lemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75%. Abas šīs likmes tika celtas par 0,5 procentpunktiem.

Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; pēdējoreiz tas notika jūlija beigās, par 0,25% kāpinot galveno refinansēšanas operāciju likmi, kā arī likmes noguldījumu iespējām uz nakti un aizdevumu iespējām uz nakti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti