Pieticīgāki ir jaunieši Lietuvā, kur tikai piektdaļa grib saņemt tikpat lielu atalgojumu, bet vislielākās ambīcijas atalgojuma ziņā ir Igaunijā. Tur 1500 eiro "uz rokas" vēlas saņemt 40% jauniešu. Pēc pieciem darba gadiem jaunieši visās Baltijas valstīs vēlas saņemt jau 2500 eiro mēnesī.
Baltijas valstu jauniešu aptauju par vēlamo algas lielumu veikusi SEB banka. Ekonomists Dainis Gašpuitis pastāstīja, ka jauniešu ambīcijas saņemt 1500 eiro mēnesī neatbilst realitātei, jo šobrīd līdz 1200 eiro mēnesī saņem tikai 22% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet piektā daļa saņem minimālo algu – līdz 500 eiro mēnesī.
"Protams, ir svarīgi arī ņemt vērā, ko jaunietis dara, viņš var arī mācīties vai darīt blakus lietas, vai arī strādāt nepilna laika darbu. Varbūt arī viņš veic kādus palīgdarbus, kas, protams, arī atsaucas darba samaksā," paskaidroja Gašpuitis. "Skaidrs, ka realitāte diezgan būtiski var atšķirties no tā, kādas ir gaidas, bet galvenais ir sākt šo karjeru un skatīties, kur ir tie trūkumi un iespējas, lai potenciāli pelnītu vairāk."
Tas, ka jauniešiem ir lielākas ambīcijas un viņi vēlas nopelnīt vairāk, ir šīs paaudzes iezīme,
sacīja Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga. Aptauja liecina, ka puišu ambīcijas pelnīt 1500 eiro mēnesī ir trīsreiz lielākas nekā meitenēm.
"Jaunieši nekautrējas runāt par savu vēlmi atalgojuma sakarā. Ja mēs runājam par vecākas paaudzes cilvēkiem, varbūt tādiem 50+, 60+, tur tad ir tā: "Nu, es jau nezinu, es jau par to neesmu domājis." Bet patiesībā jau mēs visi domājam par atalgojumu, mums visiem tas ir svarīgs," teica Selga. "Ja mēs skatāmies tieši šo aptauju, tad puiši ir ambiciozāki, meitenes varbūt nedaudz pieticīgākas, un te tad radīsies arī tā plaisa, ka būs sieviešu, vīriešu diskriminācija atalgojuma sakarā. Es uzskatu, ka jauniešiem ir jābūt ambīcijām. Ja jaunietis mācās, iegulda savā izglītībā, viņš, protams, vēlas labi dzīvot. Jautājums vienīgi, vai tas ieguldījums, ko jaunietis sniegs darba devējam, būs atbilstošs, būs tiešām ar tādu pilnu atdevi."
Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, 2023. gada pirmajā pusgadā NVA bija reģistrējušies gandrīz 3300 jauniešu vecumā līdz 24 gadiem.
Jaunieši darbu atrod salīdzinoši ātri, bet viņiem lielākai daļai nav profesijas, ir tikai pamata vai vidējā izglītība un trūkst nepieciešamo prasmju.
"Darba tirgū pieprasītu prasmju un izglītības trūkums ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem ceļā jauniešiem uz nodarbinātību," paskaidroja NVA pārstāve Signe Bierande. "Mēs vērojam, ka tā ir nepietiekama darba pieredze, kas ir viens no šķēršļiem. Ja raugāmies uz profesijām, kurās bija nodarbināti jaunieši, tad visvairāk ir palīgstrādnieku, pārdevēju, konsultantu, klientu apkalpošanas speciālistu, veikalu pārdevēju, viesmīļu, ceha strādnieku un noliktavas darbinieku."
Izglītības un zinātnes ministrija jau ceturto gadu monitorē augstskolu absolventu gaitas, lai noteiktu izglītības lomu jauniešu karjeras attīstībā. Augstākās izglītības eksperte Elīza Dāldere pastāstīja Latvijas Radio, ka ir apkopoti dati par 88 000 studiju beigušo jauniešu gaitām.
"Absolventu monitorings uzrāda ļoti labus rezultātus – vairāk nekā 80% augstākās izglītības iestāžu absolventu tātad atrod darbu. Tā tendence arī pēdējos trijos, četros gados ir pieaugoša," teica Dāldere. "Mums augstākās izglītības iestāžu absolventi būtībā izvēlās strādāt Latvijā, tikai 1% absolventu ir emigrējuši uz citām valstīm. Un absolventi, kuri studē STEM un IT jomā, viņu nodarbinātības rādītāji ir pat augstāki, un arī viņu ienākumu līmenis ir par 30% augstāks nekā vidēji valstī."
NVA dati liecina, ka
jaunieši no darba devēja visvairāk gaida pietiekamu atalgojumu, savukārt darba devēji no jauniešiem vispirms gaida darbam atbilstošas prasmes un profesionalitāti.
