ĪSUMĀ:
- Valūtas stabilitāti galvenokārt ietekmējusi ārvalstu uzņēmumu aktīvu pārdošana, tirdzniecības sarukums un Krievijas naftas eksports.
- Šomēnes Krievijas Finanšu ministrijai bija jāpāriet uz valūtas pirkšanu saskaņā ar jaunajiem budžeta noteikumiem, taču tie tika atcelti.
- Galvenais izaicinājums Krievijas rubļa stabilitātei ir valsts tirdzniecības bilance.
- Krievija cenšas fundamentāli pārveidot savu ekonomiku, ņemot vērā pieaugošo izolāciju un uzliktās Rietumu sankcijas.
Pirmdien ap pusdienlaiku Krievijas rubļa kurss noslīdēja līdz 111 rubļiem pret vienu eiro, savukārt attiecībā pret ASV dolāru kurss bija 101 rublis pret vienu dolāru.
Kopš gada sākuma Krievijas valūta jau zaudējusi gandrīz 30% no savas vērtības un kopā ar Turcijas liru un Argentīnas peso iekļuvusi "Bloomberg" veidotajā jaunattīstības valstu sliktāko valūtu topa trijniekā.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks ekonomikas jautājumos Maksims Oreškins rubļa vērtības straujajā kritumā vainoja vaļīgu monetāro politiku valstī un valsts propagandas aģentūrai "TASS" solīja, ka valūtas kursa kritums tuvākajā laikā normalizēsies:
″Vājš rublis apgrūtina ekonomikas pārstrukturēšanu un negatīvi ietekmē iedzīvotāju reālos ienākumus. Krievijas ekonomikas interesēs ir spēcīgs rublis."
Kas ietekmējis rubļa kritumu?
Krievijas Banka tajā vainoja valsts tirdzniecības bilances sarukumu. Taču tas ir tikai viens no iemesliem, secinājis Krievijā aizliegtais tīmekļa medijs "Meduza".
Krievijas valūtas kritumam ir vairāki iemesli – ārvalstu uzņēmumu aktīvu pārdošanas darījumi Krievijai nedraudzīgu valstu valūtās, tirdzniecības bilances sarukums, un augustā šim sarakstam pievienojies arī Krievijas naftas eksports.
Tas nupat ir sarucis par pusmiljonu barelu dienā. Jau ziemā Krievijas varasiestādes paziņoja par naftas ieguves samazināšanu, paredzot, ka no marta apjomi samazināsies no 9,9 miljoniem līdz 9,5 miljoniem barelu dienā. Faktiski tas gan notika tikai šomēnes, kad Krievijas Enerģētikas ministrija paziņoja par mazāku jūras ostu un cauruļvadu izmantošanu. Aģentūra "Bloomberg" Krievijas naftas piegāžu samazinājumu reģistrēja jau jūlijā.
Tāpat arī šī gada jūnijā naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ vienojās 2024. gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā. Organizācija tā rīkojās, lai nepieļautu naftas cenu kritumu. Tā rezultātā pirmo reizi kopš janvāra Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" nākotnes līgumu cena par barelu ir virs 88 ASV dolāriem (80 eiro). Taču Krievijai ražošanas un piegāžu samazinājums galvenokārt nozīmē pārdošanas apjomu samazinājumu. Līdz ar to – arī ārvalstu valūtas ieplūdi valstī.
"Mēs redzam zināmu izejvielu cenu pieaugumu, taču jebkurā gadījumā Krievijas ražošanas un eksporta samazinājums procentuāli rada mazākus ienākumus nekā naftas cenu procentuālais pieaugums. Tāpēc mūsu eksports paliek arvien "plānāks"," tā skaidroja "Tsifra Broker" Daņils Bolockis.
Zināms, ka augustā pirmo reizi kopš gada sākuma Finanšu ministrijai bija jāpāriet uz valūtas pirkšanu saskaņā ar jaunajiem budžeta noteikumiem.
Tie paredz, ka iestādēm katru mēnesi jāizvērtē naftas un gāzes ieņēmumu potenciālais apjoms un, ja tie pārsniedz plānoto (astoņi triljoni rubļu jeb 72 miljardi eiro gadā), pārpalikums jāizmanto, lai "nebaltām dienām" iepirktu zeltu un Ķīnas valūtu – juaņas. Ja ieņēmumi no izejvielām ir zemi, tad no Krievijas Nacionālā ieguldījumu fonda pārdod valūtu, lai budžetu tādējādi papildinātu ar rubļiem.
Taču šis mehānisms nedarbojās – naftas cenu kāpums un dolāra vērtības pieaugums palielināja budžeta ieņēmumus, Finanšu ministriju mudinot pāriet uz ārvalstu valūtas pirkšanu. Tas radīja papildu pieprasījumu pēc tās un vēl vairāk paātrina devalvāciju. "SberCIB" šo shēmu nodēvēja par "rubļa pašsildīšanos". Krievijas Banka arī ir paziņojusi, ka līdz gada beigām vairs nepirks juaņas Krievijas Nacionālā ieguldījumu fonda vajadzībām.
Kā rubļa vērtību ietekmēja lēmums atcelt Krievijas budžeta noteikumus?
Lēmums faktiski apturēt iepriekš pieņemtos budžeta noteikumus tika pieņemts, lai mazinātu finanšu tirgus svārstīgumu, tā lasāms Krievijas Centrālās bankas paziņojumā presei. Taču, ņemot vērā pašreizējos juaņas ikdienas tirdzniecības apjomus, kas šobrīd pārsniedz 100 miljardus rubļu (900,5 miljoni eiro), tas ir "pat ne puspasākums, bet nepietiekams pasākums", vērtēja Dmitrijs Poļevojs no "Loko-Invest".
Centrālās bankas paziņojums par budžeta noteikuma apturēšanu rubļa vērtību nedaudz nostiprināja, taču ne uz ilgu laiku. Lai izdarītu ilgtermiņa secinājumus, vēl ir par agru, taču "Meduza" vērtēja, ka
dolārs un eiro sankciju dēļ Krievijā kļuvuši "toksiski", tāpēc tirdzniecības apjomi samazinājušies līdz vairāku gadu minimumam.
Šādos apstākļos pat nelieli darījumi var radīt jūtamas valūtas kursa svārstības, tāpēc Krievijas valūtas tirgu mēdz dēvēt par "plānu".
Vēl valūtas stabilitātei nozīmīgs faktors ir sezonalitāte, proti, jau 16 gadus augusts rublim ir bijis sliktākais mēnesis. To vēsturiski veicinājusi zema uzņēmējdarbības aktivitāte, zems tirdzniecības apjoms un augošs pieprasījums pēc ārzemju valūtas atvaļinājumu laikā.
Galvenais izaicinājums valūtas stabilitātei ir valsts tirdzniecības bilance
"Samazinās Krievijas eksports, valsts saņem maz valūtas. Piemēram, "Urals" nafta sankciju dēļ šobrīd tiek tirgota ar aptuveni 20% atlaidi. Citu resursu cena ir lielā mērā atkarīga no Krievijas lielākās tirdzniecības partneres Ķīnas un tās ekonomikas izaugsmes tempiem. Taču tur šobrīd vērojama deflācija," tā norādīja Krievijas "Standard Bank" pārstāvis Maksims Timošenko.
Krievijā arī palielinājies imports – valstī maijā importēto preču apjoms sasniedza 26 miljardus ASV dolāru (23,8 miljardi eiro). Tas savukārt liecina par pieprasījumu pēc ārvalstu valūtas un vājina rubļa kursu.
Rubļa kursa vājināšanos veicina arī eksportētāji. Pagājušajā gadā varas iestādēm izdevās nostiprināt rubļa vērtību, pateicoties tam, ka uzņēmumiem bija pienākums pārdot 80% no ārvalstu valūtā gūtās peļņas, tādējādi radot piedāvājumu biržā. Kopš tā laika norēķini dolāros un eiro gan vairs nav droši kontu bloķēšanas draudu dēļ, tādēļ uzņēmumu aktīvi pāriet uz norēķiniem rubļos, tostarp – ar ārvalstniekiem. Centrālās bankas dati liecina, ka Krievijas valūta veido 42% no kopējā eksporta apjoma. Šo darījumu rezultātā uzņēmumi nesaņem valūtu, ko varētu pārdot un tādējādi stiprināt rubli.
"Valūtas ieplūde no ārējās tirdzniecības ir samazinājusies līdz nullei. Visa valūta tā vai citādi paliek ārzonās," stāstīja "Gazprombank Private Banking" izpilddirektors Jegors Šušins.
Spiedienu uz rubli var radīt arī budžeta deficīts. Jūlija beigās tas palielinājās vēl par 200 miljardiem rubļu (1,8 miljardi eiro), sasniedzot 2,8 triljonus (25 miljardus eiro), kas ir tuvu Krievijas Finanšu ministrijas noteiktajam šā gada limitam.
Kāda ir rubļa nākotne?
Analītiķu viedokļi par rubļa nākotni šķeļas – daži sagaida, ka tā vērtība tuvākā laikā īpaši nemainīsies, kamēr "SberCIB" stratēģis Jurijs Popovs norādīja, ka budžeta noteikumu atcelšana, visticamāk, sniegs būtisku atbalstu rublim un augustā 1 ASV dolārs tiks tirgots par 95 rubļiem, savukārt septembrī – jau par 90.
Krievijas Centrālā banka pagājušonedēļ pārtrauca iepirkt ārvalstu valūtu, un plānots, ka vairs to nedarīs līdz šī gada beigām, tā cenšoties valūtu nostiprināt.
Krievija arī cenšas fundamentāli pārveidot savu ekonomiku, ņemot vērā pieaugošo izolāciju un valstij uzliktās Rietumu sankcijas.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Krievijas IKP otrajā ceturksnī pieauga par 4,9%, pārsniedzot prognozes un atgūstoties no 1,8% sarukuma pirmajā ceturksnī, tā liecina Federālā valsts statistikas dienesta piektdien publicētie oficiālie dati.
Taču "Capital Economics" galvenais jauno tirgus ekonomikas speciālists Viljams Džeksons norādīja, ka ierobežotais ekonomikas atslābums, visticamāk, vēl vairāk veicinās inflācijas spiedienu un veicinās singrāku monetāro politiku, kas, iespējams, vājinās Krievijas ekonomikas izaugsmi līdz pat 2024. gadam.
"Galvenais risks tautsaimniecībai ir tas, ja valdība saglabās vaļīgu monetāro politiku, lai atbalstītu valsts centienus karā. Tas savukārt var turpmāk pastiprināt Krievijas ekonomisko ievainojamību," vērtēja Džeksons.
Rubļa kursu joprojām var ietekmēt arī Centrālā banka. Rubļa devalvācija ietekmē inflācijas gaidas un galu galā – ietekmēs arī cenas, tāpēc procentlikme atkal var tikt paaugstināta. Ja tas notiks, banku noguldījumi kļūs pievilcīgāki iedzīvotājiem, kuri tagad naudu glabā ārvalstu valūtā.
"Signāli ir diezgan nepārprotami, nav gandrīz nekādu šaubu, ka likme [nākamajā Centrālās bankas valdes sēdē 15. septembrī] tiks atkal paaugstināta," stāstīja "Gazprombankas" pārstāvis Igors Susins. Analītiķis uzskata, ka likme tiks palielināta par vienu procentpunktu, līdz 9,5%.
Iepriekšējo reizi līdzīgu lēmumu Centrālā banka pieņēma 21. jūlijā, taču tas devalvāciju neapturēja – kopš tā laika rubļa vērtība attiecībā pret dolāru ir samazinājusies par 7%.
