Prezidents, uzskaitot akūtākās problēmas, atgādināja, ka ir zems kreditēšanas līmenis tautsaimniecībā, straujš kredītlikmju kāpums, kā arī palielinās depozīta likmes.
"Ir sajūta, ka bankām šobrīd ir pļaujas laiks, bet ekonomikai pļaujas laiks nav," norādīja prezidents.
"Bankas lielā mērā ir līdzatbildīgas pie tā, ka mūsu ekonomikā ir diezgan nopietnas strukturālas problēmas un mēs atpaliekam."
Tā vietā, lai palīdzētu tautsaimniecībai, bankas tikai iekasē naudu un stāsta, ka "kaut ko darām, bet beigās esam tur, kur esam", turpināja Rinkēvičs.
Prezidents vēlētos zināt, vai valdība un Saeima ir gatava runāt par banku solidaritātes nodokļa ieviešanu.
"Tur ir plusi un mīnusi, diskusija turpinās, bet valdībai un Latvijas Bankai ir skaidri jāpasaka komercbankām, ka tādā veidā, kā tās domā strādāt, nav pieņemami. Valdībai un Latvijas Bankai ir jāstrādā daudz aktīvāk šajā ziņā," mudināja prezidents.
"Vai tās [bankas] var izbeigt šo pļaujas laiku vai ne? Tur ir zināmi objektīvi procesi, bet ir iespējas, kā valdība un Latvijas Banka var ietekmēt, lai kaut kādā veidā [palīdzētu] tiem, kuriem ir problēmas ar maksājumiem [..] Vai tas ir nodoklis, vai aktīvāka kreditēšana — to es sagaidu gan no valdības, gan Latvijas Bankas," teica Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnija vidū nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4%. Likmju kāpums tiek solīts arī jūlijā.
Pērn Latvijas banku peļņa bija 325 miljoni eiro. Līdz ar ikmēneša kredītmaksājumu pieaugumu šogad pirmajos trīs mēnešos banku peļņa ir par gandrīz 77% lielāka nekā tajā pašā laika posmā pērn, sasniedzot 54,3 miljonus eiro. Tātad, visticamāk, arī gada peļņa būs lielāka nekā pērn.
Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") rosinājis diskusiju par virspeļņas nodokļa iespējamo ieviešanu, norādot, ka, iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām.
