Visaugstākie ienākumi Rīgā, viszemākie – Latgalē
Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 860 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā tie bija 845 eiro, Zemgalē – 664 eiro un Kurzemē – 634 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Vidzemē – 601 eiro un Latgalē – 536 eiro mēnesī.
Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 777 eiro mēnesī un laukos – 651 eiro mēnesī.
Visstraujāk ienākumi auga pāriem ar trim vai vairāk bērniem
Pāriem ar trim vai vairāk bērniem ienākumi gada laikā pieauga par 23% – no 508 līdz 625 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pārējām mājsaimniecībām ar bērniem ienākumi auga lēnāk. Pāriem ar vienu bērnu ienākumi palielinājās par 7% (no 788 līdz 843 eiro mēnesī), pāriem ar diviem bērniem – par 6,8% (no 646 līdz 690 eiro mēnesī) un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – par 4,3% (no 507 līdz 529 eiro mēnesī).
Vienas personas mājsaimniecībām ienākumi pieauga par 5% – no 766 līdz 804 eiro mēnesī.
Vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem ienākumi pieauga par 11,8% un personām līdz 64 gadu vecumam – par 4,2%.
Ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no pabalstiem
Pērn ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem). Ienākumi no algota darba palielinājās par 11,6% – no 458 līdz 511 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt saņemto sociālo transfertu summas pieauga ievērojami lēnāk – par 6,2% (no 177 līdz 188 eiro mēnesī).
Gada laikā ienākumi no sociālajiem transfertiem straujāk pieauga vientuļajiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem – par 13,3% (no 443 līdz 502 eiro mēnesī) un pāriem ar trim vai vairāk bērniem – par 19,6% (no 112 līdz 134 eiro mēnesī).
Tas saistāms ar valsts atbalsta pasākumiem, palielinot ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās minimālās pensijas apmēru, indeksējot pensijas u.c.
Pērn 69% no Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem veidoja ienākumi no algota darba, 25,4% – sociālie transferti, bet 5,6% – pašnodarbināto un citi ienākumi.
Trūcīgākajās mājsaimniecībās vidējie ienākumi uz cilvēku bija 262 eiro mēnesī
2022. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 262 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās – 1 592 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 461 eiro mēnesī līdz 869 eiro mēnesī.
Visstraujāk ienākumi auga mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem. Šīm mājsaimniecībām ienākumi palielinājās attiecīgi par 12,9% un 11,9%. Pārējām mājsaimniecībām ienākumi auga lēnāk.
Ienākumu nevienlīdzība joprojām augsta
Kaut arī turīgākajām mājsaimniecībām ienākumi kāpa lēnāk nekā pārējām mājsaimniecībām, ienākumu nevienlīdzība joprojām saglabājās augsta. 2022. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi (2021. gadā šī ienākumu starpība bija 6,3 reizes). Džini koeficients pērn bija 34% (2021. gadā – 34,3%).
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā joprojām ir augsta ienākumu nevienlīdzība.
Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2021. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (38,4%) un Lietuvā (36,2%).
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2023. gada iedzīvotāju aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kas tika veikta no 31. janvāra līdz 17. jūlijam. Aptaujā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstoši mājsaimniecībām.
