Vērienīgā projekta mērķis ir paātrināt Amerikas pāreju uz tīru enerģiju, atjaunot tās industriālo spēku un palielināt sociālo taisnīgumu. Plāns gan ir saasinājis attiecības ar Eiropas Savienību, gan arī ierobežojis tirdzniecību ar ASV galvenajiem partneriem.
Inflācijas samazināšanas plāns tika parakstīts 2022. gada 16. augustā, kad ASV bija vērojams dramatisks cenu kāpums, kas mazināja demokrātu līdera Džo Baidena popularitāti. Plāna mērķis ir samazināt veselības aprūpes izmaksas, palielināt uzņēmumu nodokļus, samazināt federālā budžeta deficītu un pastiprināt centienus cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Plānots, ka šie pasākumi 10 gadu laikā varētu palielināt federālā budžeta ieņēmumus par 700 miljardiem eiro.
Tomēr īstermiņā lielākā nozīme ir apmēram 370 miljardu ASV dolāru novirzīšanai energoapgādes drošības garantēšanai un klimata jautājumiem. Vēl 64 miljardus dolāru piešķīra veselības politikas iniciatīvām, tai skaitā zāļu cenu pazemināšanai. Tomēr stimuli, kam būtu jāveicina ražošana ASV, ir radījuši bažas, ka tie varētu sniegt priekšrocības un lielus ieguvumus citu valstu uzņēmumiem.
Pētnieks Džošua Melcers no Brūkingsas institūta norādīja, ka Eiropa, Ķīna un citas valstis jau subsidēja tīras enerģijas tehnoloģiju izstrādi, pirms ASV pieņēma šo plānu. Savukārt Briseles domnīcas "Bruegel" pētniece Marija Demercisa pauda, ka ASV plāns, salīdzinot ar Eiropas Savienību, var sniegt uzņēmumiem tūlītēju labumu.
"Ir divas problēmas. Viena no tām ir tas, ka Inflācijas samazināšanas plāns netieši pārkāpj starptautiskos tirdzniecības noteikumus. Un otra – plāns nedaudz izkropļo konkurenci," teica Demercisa. "Šis ASV plāns ir veidots pavisam vienkārši, savukārt Eiropas Savienības procesi ir daudz sarežģītāki. Un šeit rodas jautājums, vai uzņēmumi Eiropas Savienībā vai citās valstīs atliks investīcijas, ko viņi vēlējās veikt Eiropas Savienībā, un izvēlēsies pavisam vienkāršā veidā iegūt tiešus un tūlītējus ieguvumus, ko sola ASV plāns."
Inflācijas samazināšanas plāna tiesību aktiem ir bijušas dažas neparedzētas sekas, kuras ierobežojušas arī tirdzniecību ar galvenajiem ASV sabiedrotajiem.
Strīdīgs punkts bija patērētāju nodokļu kredīts līdz 7500 ASV dolāriem par Ziemeļamerikā ražotu elektrotransportlīdzekļu iegādi.
Lai varētu saņemt šo kredītu, transportlīdzekļu bateriju sastāvā jābūt daļai minerālu, kuri iegūti Amerikā vai valstīs, ar kurām tai ir brīvās tirdzniecības līgumi, tādējādi atstājot Eiropas Savienību un sākotnēji arī Japānu malā. Tas izraisīja šo valstu sašutumu, un ASV nācās paplašināt piekļuvi subsīdijām. ASV mēģināja ātri reaģēt, risinot sarunas par divpusējiem darījumiem.
Lielākā daļa amerikāņu ir neskaidri informēti par šī plāna mērķiem un solījumiem, piemēram, ražot miljoniem elektrisko automašīnu, vienlaikus radot darbavietas, pazemināt insulīna cenas un demokratizēt piekļuvi internetam. Baidens ir norādījis, ka notiekošās pārmaiņas ir mūsu pašu rīcības sekas, un būs nepieciešams nedaudz laika, lai redzētu ieguvumus.
Pagaidām Baidena vislielākās rūpes ir atrast veidus, kā pirms nākamā gada novembra prezidenta vēlēšanām gūt labumu ASV ekonomikai un klimata izaicinājumiem.
Baidens norādījis, ka vēlētos, lai nebūtu Inflācijas samazināšanas plānu tā nodēvējis, jo tas ir mazāk saistīts ar inflāciju nekā ar alternatīvu nodrošinājumu, kas rada ekonomisko izaugsmi.
