Izveidots pirms 20 gadiem no vienkāršas vietnes, kur jauniešiem satikties, sociālais tīkls "Facebook" ir izaudzis līdz tehnoloģiju gigantam. Vietni, kas sākotnēji bija pazīstama kā "thefacebook.com", izveidoja Marks Zakerbergs un trīs viņa draugi.
Tas notika 2004. gada 4. februārī. Sākotnēji sociālais tīkls bija paredzēts tikai Hārvardas koledžas studentiem, taču ar laiku kļuva pieejams arī citās ASV universitātēs. To, kas sākotnēji bija "Facebook", intervijā 2004. gadā stāstīja pats Zakerbergs.
"Tā ir tiešsaistes direktorija, kas savieno cilvēkus starp dažādām universitātēm un to sociālajiem tīkliem. Jūs piereģistrējaties un izveidojat profilu, ierakstot informāciju par to, ko studējat, kontaktinformāciju, jebkādas intereses – kādas filmas un grāmatas jums patīk. Un galvenais – jūsu draugi. Jūs varat skatīties arī to, kas ir citu cilvēku draugi, ielūkoties cilvēku tiešsaistes identitātēs, kā tie sevi parāda, un atrast interesantu informāciju par viņiem," viņš skaidroja.
"Facebook" patiesi attīstījās strauji, un daudzas lietas, ko lietotāji varēja tajā uzzināt un darīt, bija kas jauns un aizraujošs. Sociālo tīklu iecienīja daudzi, tostarp arī šis amerikāņu students:
"Pirmajā lapā izlec šis paziņojums, kas jums parādīs divas nedēļas uz priekšu, kad dažādiem cilvēkiem ir dzimšanas dienas. Un man tā ir pati mīļākā funkcija!"
Jā, kādam tā bija iespēja uzzināt draugu dzimšanas dienas, kādam vienkārši sazināties ar draugiem un uzzināt viņu intereses. Vietnē "Facebook" varēja un var arī iepazīties.
Šādi vietne tolaik tika aprakstīta ASV telekanāla CNN ziņu sižetā:
"Cilvēki, kas pievienojušies "Facebook", norāda, ka tas var izraisīt atkarību. To var izmantot visam – mācību nolūkā organizēt dažādas grupas ar studiju biedriem vai arī sist kanti pievilcīgām meitenēm… vai puišiem."
To, cik ātri un veiksmīgi "Facebook" attīstīsies, paši tā izveidotāji, iespējams, nemaz nenojauta. Vismaz tā 2004. gadā atzina pats Zakerbergs.
"Kad pirmo reizi publicējām sociālo tīklu, cerējām varbūt uz 400 vai 500 cilvēkiem. Bet tagad esam sasnieguši 500 tūkstošus cilvēku. Kas to lai zina, kas mūs sagaida. Ceram, ka rudenī pievienosies vēl vairākas universitātes, varbūt vairāk nekā 100 vai 200," viņš teica.
Milzīgs pagrieziena punkts bija 2006. gads. Tieši tad "Facebook" kļuva pieejams ikvienam.
"Viņš [Zakerbergs] "Facebook" palaida ļoti cieši saistītā kopienā, tikai Hārvardas pasaulē. Kad tas viss sākās, tas bija tikai Hārvardas cilvēkiem. Un zinām, cik tuvi visi esam, studējot koledžā – gribam zināt visu, kas notiek apkārt. Un viņš spēja pārnest šo tuvību un kopienas sajūtu uz plašāku pasauli divus gadus vēlāk," pauda žurnālists un grāmatas "Facebook: The Inside Story" autors Stīvens Levijs.
Plašāk analizēt sociālā tīkla attīstību un tā ietekmi Latvijas Radio lūdz raidījuma "Digitālās brokastis" veidotājam Artim Ozoliņam.
Viņš stāstīja, ka sākotnēji "Facebook" bija pieejams cilvēkiem ASV, bet Latvijā – gadu vēlāk. Savukārt 2008. gadā šajā platformā bija pieejama latviešu valodas versija, kas to padarīja pieejamāku arī mūsmājās. 20 gadu laikā "Facebook" ir ievērojami mainījies un izaudzis.
"Man gribētos to dēvēt par ietekmīgāko sociālo tīklu vismaz mūsu platuma grādos, Rietumu pasaulē. Mūsdienās tas ir ietekmīgs ne tikai lietotāju skaita ziņā, kas pēc pagājušā gada datiem pārsnieguši 3 miljardus lietotāju, bet ir audzis arī tā funkcionalitātē," norādīja Ozoliņš.
Tieši "Facebook" ir vieta, kur 2008. gadā dzima "like" poga un platforma, ar kuru cilvēku ikdienā ienāca "dzīvo video" straumēšana.
Tāpat ar šī sociālā tīkla palīdzību iepazinām tā dēvēto "laika joslu" (angļu valodā – news feed), kuru varam bezgalīgi skatīt un saturs tajā šķietami nebeidzas.
Bet "Facebook" pieejamās funkcijas un to izmaiņas ietekmē arī sociālā tīkla lietotāji. Un viņu skaits tiešām ir nemitīgi audzis. Īpaši liels izrāviens bija Covid-19 pandēmijas laikā.
Arvien vairāk cilvēku sociālajam tīklam pievienojas daļēji arī tādēļ, ka internets pasaulē kļūst pieejamāks. Savukārt spriest par pašiem tā lietotājiem – vecumu un dzimumu – gan ir pagrūti, jo kompānija šādus datus nepublicē.
Skaidrs ir tas, ka bez "Facebook" ir arī citi sociālie tīkli, kas pasaulē kļuvuši populāri, un tie atņem daļu jauniešu auditorijas feisbukam.
"Tas arī liek mainīties pašam sociālajam tīklam "Facebook". Tas, ko esam pamanījuši pēdējā laikā, ir daudz lielāks uzsvars uz video saturu, uz vertikālo saturu. Kā svaigākais piemērs ir – ja ieejam kāda cilvēka profilā, tad profila augšpusē parādās cilvēka stāsti jeb stories. "Facebook" kā sociālais tīkls pārņem visas veiksmīgās formulas no citiem sociālajiem tīkliem. Un tas ir viens no veidiem, kā viņi noturas virs ūdens," vērtēja Ozoliņš.
Sociālā tīkla izaugsme ir mērāma ne tikai tā lietotājos un funkcijās. Audzis arī bizness. Proti, Zakerbergs 2011. gadā ir iegādājies arī saziņas vietni "Whatsapp", savukārt 2012. gadā - "Instagram" platformu, bet "Messenger" lietotne tika atdalīta no paša "Facebook".
Vēlāk uzņēmums darbību turpinājis paplašināt, pārpērkot kompāniju "Oculus" un attīstot virtuālās realitātes brilles.
Savukārt 2021. gadā oficiāli noslēdzās "Facebook" zīmola maiņa, tam kļūstot par "Meta" grupu, skaidrāk nodalot "Facebook" no pārējā biznesa.
Bet, atgriežoties pie paša sociālā tīkla, "Facebook" nenoliedzami ir mainījis to, kā sazināmies. Tas ir viens no tiem sociālajiem tīkliem, kas komunikāciju "aci pret aci" un saziņu pa telefonu ir mainījis un padarījis digitālu.
Un bieži vien pat nav jāsazinās, lai redzētu, ko dara mūsu draugi. Tas arī kļuvis par vietu, kur iespējams aktivizēt pilsonisko sabiedrību, aicinot cilvēkus uz protestiem.
To varēja novērot Arābu pavasara laikā pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Tajā pašā laikā sociālie tīkli, tostarp "Facebook", arvien biežāk tiek mesti zem dezinformācijas lupas, jo tos var izmantot arī personas vai personu grupas, kam nav tie labākie nolūki.
To dažādos nolūkos izmanto arī politiķi, sociālajā tīklā izvēršot savas kampaņas, tostarp, pasniedzot vēlētājiem gan reālus faktus, gan maldus. "Facebook" vārds ne vienu vien reizi piesaukts arī laikā, kad runāts par iejaukšanos valstu vēlēšanās.
Sociālais tīkls arī tika ierauts dažādos skandālos. Tā piemēram, 2017. gadā "Facebook" bija saistīts ar Lielbritānijā bāzētā politisko konsultāciju uzņēmuma "Cambridge Analytica" skandālu.
Proti, platformai nācās tiesāties par to, ka tas ļāvusi tā dēvētajām "trešajām pusēm" un, cita starpā, arī kompānijai "Cambridge Analytica", piekļūt lietotāju privātajiem datiem.
Tolaik Zakerbergs Vašingtonā atbildēja uz kaudzi politiķu jautājumu un arī publiski atvainojās:
"Mēs nepietiekami plaši pārvaldījām mūsu atbildības jomu, un tā bija liela kļūda. Un tā bija mana kļūda. Un es par to atvainojos."
Sociālais tīkls vainu gan neatzina, taču mierizlīgumā mātesuzņēmums "Meta" galu galā samaksāja 725 miljonus ASV dolāru.
Amerikāņu politiķi Zakerbergu joprojām izsauc liecināt dažādās sēdēs, un viņam bijis jātaisnojas ne tikai par šo datu skandālu, bet arī sociālā tīkla ietekmi uz jauniešu psiholoģisko veselību.
"Dažādi pētījumi, protams, par to ir, un šis sociālais tīkls tiek vainots par to, ka tas ar savu ziņu lentu – ar to, ko tas "servē", – rada jauniešiem depresijas pazīmes un nomāktību. Protams, cik daudz pētījumu to pierāda, tikpat daudz – arī apgāž. Bet labs apliecinājums tam ir, ka pavisam nesen Zakerbergs vienā no šādām izmeklēšanām diskusijā atvainojās ģimenēm un vecākiem, kuru jaunieši ir skarti vai kuru dzīvības pat ir atņemtas, jo tās ir bijušas depresijas izraisītas sekas," stāstīja raidījuma "Digitālās brokastis" veidotājs Artis Ozoliņš.
Protams, kā jau pasaulslavenas personas, arī Marks Zakerbergs, kurš nu kļuvis par bagātnieku, tiek vērtēts dažādi – kādam viņš tīk, kādam ne. Taču, kā uzsvēra Ozoliņš, savu darbu viņš dara labi.
"Viņš joprojām ir vadībā, un tādā ziņā, salīdzinot ar (pretrunīgi vērtēto miljardieri un uzņēmēju) Īlonu Masku, gribētu teikt, ka viņš savu darbu no reputācijas viedokļa dara daudz labāk un pārdomātāk. Skaidrs, ka viņš noteikti nav viens un aiz viņa ir milzīgs cilvēku skaits, kas palīdz veidot viņa tēlu un uztveri par viņu. Lai arī ko viņi darītu, tas joprojām strādā, jo ar visu "Cambridge Analytica" skandālu, ar visiem pārmetumiem par sociālā tīkla negatīvo ietekmi uz cilvēku psihi, šis sociālais tīkls un šī personība ir topā un braši turas pretī visām pamatotām vai nepamatotām vētrām," turpināja Ozoliņš.
Kā uzsvēra Ozoliņš, viens no iemesliem tam, ka sociālais tīkls nekur nepazudīs, ir sociālā tīkla lietotāju un "Meta" grupas finanšu rādītāji.
Otrs iemesls ir tas, ka sociālais tīkls ir vienā grupā ar vairākām citām lietotnēm – "Whatsapp", "Instagram", "Messenger" un "Threads".
Tādēļ vienā vai otrā veidā arī nākamajos gados "Facebook" savu lomu digitālajā pasaulē atradīs.
