Situācija ap "Balticonnector" joprojām ir ļoti neskaidra. Notikušo izmeklē atbildīgās Somijas iestādes. Pieņemot, ka Somijas–Igaunijas savienojuma problēmu radījuši ārēji apstākļi un tur būtu saskatāma, piemēram, Krievijas atbildība, uzbrukums Latvijas gāzes sistēmai būtu daudz sarežģītāks, vērtēja Latvijas gāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
"Zemūdens infrastruktūru aizsargāt, protams, ir nesalīdzināmi grūtāk, nekā tas ir tad, ja infrastruktūra ir izbūvēta virs zemes.
Turklāt gāzesvadi pārsvarā ieguldīti pietiekami dziļi zemē," norādīja Bariss.
Inčukalna pazemes krātuve šobrīd uzpildīta par aptuveni 90%. Tas ir vairāk nekā pietiekami, lai nodrošinātu Latvijas patēriņu un palīdzētu citiem, skaidroja amatpersonas. Papildus tam gāzi pašlaik turpinām saņemt arī no Lietuvas
"Līdz ar to mums ir pilnīga drošība, ka gāzes mums pašiem pietiks. Tas ir pats svarīgākais, kas tagad ir jāsaprot sabiedrībai un arī mums katram pašam," sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Skatoties uz nākamajām sezonām, Somijas un Igaunijas savienojuma gadījums sociālās saziņas vietnē "X" raisījis diskusijas par to, vai Saeimai būtu pareizi šādos apstākļos atcelt pirms gada Skultes gāzes terminālim piešķirto īpašo statusu.
Atbildīgās Saeimas komisijas deputāti neuzskata, ka "Balticconnector" bojājumi situāciju mainītu.
"Skultes termināļa projekts, par ko tika pirms gada likums pieņemts... Patiesību sakot, tam īsti vairs nav jēgas," pauda Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
Bet Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") uzskata, ka "protams, mums vajadzēja savu termināli, tikai diemžēl vilciens ir jau nokavēts, ir aizgājis".
"Latvijas terminālis būtu bijis labi, bet diemžēl tas diezgan "smakoja" pēc politbiznesa projekta. Manuprāt, ir jānoslēdz šis etaps. Mums nevajag uz mūsu patērētājiem, uz sabiedrību uzkarināt vēl šīs infrastruktūras izmaksas," sacīja Kulbergs.
Papildus tam kā iemeslu Skultes projekta neturpināšanai politiķi min arī šā gada maijā Latvijas un Igaunijas noslēgto vienošanos, kas paredz – ja krīzes gadījumā tāda nepieciešamība rastos,
gāzes piegādēm varētu izmantot arī jau faktiski pabeigto termināli Paldiskos – pretējā Somijas līča pusē no jau strādājošā Inko termināļa.
Tikmēr Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka Somijas sistēmas operators "Gasgrid" paziņojis – lai salabotu sabojāto "Balticconnector" posmu, būs nepieciešami vismaz pieci mēneši, kas nozīmē, ka tas netiks nodots ekspluatācijā pirms nākamā gada aprīļa. "Gasgrid" arī turpina iepriekš uzsākto jūras cauruļvada pārbaudes operāciju, kas aptver arī citus cauruļvada posmus.
Noplūde "Balticonnector" ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropā pieaugušas dabasgāzes cenas biržā. Gāzes nākotnes cenas novembrim tuvojas 50 eiro par megavatstundu. Tas gan joprojām ir vairākas reizes mazāk nekā augstākajos punktos pagājušajā apkures sezonā. Globāli gāzes un naftas cena biržā kāpj jau kopš nedēļas sākuma. Tas – kara starp Izraēlu un grupējumu "Hamas" dēļ.
KONTEKSTS:
"Elering" un Somijas sistēmas operators "Gasgrid Finland" slēdzis "Balticconnector" naktī uz svētdienu, jo novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi.
"Balticconnector" slēgšana neietekmē gāzes piegādes patērētājiem Igaunijā, jo gāzi Igaunija joprojām var saņemt no Latvijas. Pirms slēgšanas gāze pa "Balticconnector" plūda no Somijas uz Igauniju. No Somijas saņemtās gāzes lielākā daļa tika nogādāta Latvijā, kur Inčukalnā ir gāzes krātuve.
Gāzesvads "Balticconnector" starp Paldiskiem un Inko ir 77 kilometru garš. Ekspluatācijā to nodeva 2020. gada sākumā.
