Izraēlā dzīvojošais uzņēmējs ilgo klusēšanu attaisnoja ar aizņemtību, savukārt ārvalstu mediji norādīja, ka paziņojums izplatīts laikā, kad uzņēmējam ir piemērotas rietumvalstu sankcijas, bet Krievijā iestrēgušas sarunas par "Yandex" pārdošanu un uzņēmuma sniegto pakalpojumu pārdali starp Krieviju un Rietumiem.
ĪSUMĀ:
- "Yandex" dibinātājs Voložs ilgo klusēšanu pamato ar aizņemtību.
- Uzņēmējs pagājušogad tika pakļauts rietumvalstu sankcijām.
- Jau 2022. gadā tika uzsākta tehnoloģiju uzņēmuma "Yandex" pārdale – daļu pakalpojumu atstājot Krievijai, bet daļu – Nīderlandē reģistrētajam "Yandex N.V.".
- Voložam Krievijā joprojām pieder uzņēmuma aktīvi.
- "Yandex" dibinātājs ir otrais ietekmīgais Krievijas uzņēmējs, kurš atklāti paudis nostāju pret karu – pirmais bija miljardieris, "Tinkoff" bankas īpašnieks Oļegs Tiņkovs.
Ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzņēmējs un sankcijām pakļautais uzņēmējs Voložs stāstīja, ka pēdējā gada laikā cilvēki viņam bieži uzdevuši jautājumus, kas saistīti ar viņa attieksmi pret Krievijas izraisīto karu Ukrainā, tāpēc viņš nolēmis to atklāt publiski:
"Esmu pilnībā pret Krievijas barbarisko iebrukumu Ukrainā, kur man, tāpat kā daudziem citiem, dzīvo draugi un radinieki. Mani šausmina tas, ka katru dienu uz ukraiņu mājām krīt bumbas."
Kāpēc Voložs runā tieši šobrīd?
Uzņēmējs jau kopš 2014. gada dzīvo Izraēlā, kur, kā pats apgalvo, strādā pie "Yandex" starptautisko projektu attīstības. 2022. gada vasarā, pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) viņam piemēroja sankcijas, Voložs no "Yandex" vadītāja amata atkāpās.
Voložam piemērotās sankcijas ES pamatoja ar to, ka "Yandex" ir atbildīgs par valsts plašsaziņas līdzekļu un Kremļa propagandas vēstījumu popularizēšanu savos meklēšanas rezultātos, kā arī par Kremli kritizējoša satura, piemēram, satura, kas saistīts ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, slēpšanu un dzēšanu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Voložs ir kritizēts par to, ka nav paudis skaidru nostāju pret Krievijas iebrukumu. Jauns kritikas vilnis viņu skāra pagājušās nedēļas beigās – žurnālisti atklāja, ka savā biogrāfijā personīgajā tīmekļa vietnē
Voložs sevi raksturo kā "Kazahstānā dzimušu Izraēlas uzņēmēju", vispār neminot saites ar Krieviju, kur joprojām darbojas viņa dibinātais uzņēmums.
Tas žurnālistus mudināja domāt, ka Voložs, iespējams, ne tikai izvairās no atbildības par paša radītā uzņēmuma ietekmi uz karu, bet arī, iespējams, tā rīkojies nevis patiesu, bet gan savtīgu iemeslu dēļ – proti, lai tiktu atceltas pret viņu noteiktās sankcijas.
"Neskatoties uz to, ka jau kopš 2014. gada Krievijā nedzīvoju, es saprotu, ka daļa atbildības par šīs valsts rīcību jāuzņemas arī man. Bija daudz iemeslu, kāpēc man nācās klusēt. Jūs varat strīdēties par mana paziņojuma savlaicīgumu, bet ne par tā būtību. Es esmu pret karu," savu nostāju tikmēr skaidroja Voložs.
Tāpat uzņēmējs norādīja, ka pēc pārcelšanās uz Izraēlu viņš esot bijis ļoti aizņemts. Viņš esot veltījis visu savu enerģiju tam, lai atbalstītu talantīgus krievu inženierus, kuri nolēmuši uzsākt jaunu dzīvi ārpus Krievijas. Tas, kā viņš apgalvoja, esot izrādījies grūts uzdevums, kas prasīja daudz pūļu, uzmanības un piesardzības. Tiek uzskatīts, ka kopš kara sākuma Krieviju pametuši desmitiem tūkstošu dažādu nozaru speciālistu.
Kas "Yandex" ir šobrīd?
Pārmetumi pret Voloža dibināto uzņēmumu "Yandex" – jo īpaši tā pakalpojumu "Yandex Novosti", ir izskanējuši jau sen. Tikai dažas dienas pēc Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā sākuma "Yandex Novosti" vadītājs Ļevs Geršenzons publiski apsūdzēja uzņēmumu, ka tas kalpojis kā galvenais (informatīvā kara) elements, informāciju par iebrukumu slēpjot no Krievijas iedzīvotājiem. Viņš arī aicināja savus bijušos kolēģus atkāpties no amatiem, vēstīja britu raidsabiedrība BBC.
"Šodien "Yandex" ir galvenais elements, kas slēpj informāciju par karu. Katra diena un stunda ar šādām "ziņām" cilvēkiem laupa dzīvības. Un par to esat atbildīgi arī jūs, mani bijušie kolēģi,"
Geršenzons rakstīja 2022. gada 1. martā.
Tomēr uzņēmuma vadība šos aicinājumus neņēma vērā. 2022. gadā aprīlī "Yandex" atbrīvojās no saviem mediju projektiem un pārdeva tos Sanktpēterburgā bāzētajam sociālajam tīklam "VKontakte".
Tajā pašā mēnesī Yandex" pēc valdības spiediena no meklēšanas rezultātiem izņēma saites uz vairāku neatkarīgo un ārvalstīs bāzēto mediju, tostarp "Meduza", "Mediazona", BBC publikācijām. No meklēšanas rezultātiem tika izslēgti arī Krievijā aizliegtie sociālie tīkli "Facebook" un "Meta". Šī gada janvārī "Yandex" jau atkal iekļuva skandālā pēc tam, kad tā interneta pārlūka meklētājā tika atklāta attēlu cenzūra. Izrādījās, ka tas cenzēja attēlus un videomateriālus tā, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Z simbolika neparādītos varas iestādēm nepatīkamā kontekstā.
Latvijā šī Krievijas uzņēmuma darbība ir aizliegta jau kopš pērnā gada marta. 2022. gada beigās LTV raidījums "De facto" arī atklāja, ka Yandex" pēdējos gados bija papildinājusi savas kartes ar augstas kvalitātes 360 grādu fotogrāfijām, kas uzņemtas no gaisa daudzviet Latvijā, turklāt dažas no tām, iespējams, fotografētas, pārkāpjot ierobežojumus.
Pats Voložs bija spiests atstāt "Yandex" pēc tam, kad 2022. gada jūnijā viņam tika piemērotas ES sankcijas.
"Yandex" iestrēdzis sarežģītā pārdales procesā
Voložam joprojām pieder aktīvi Krievijas uzņēmumā "Yandex". 2022. gada rudenī tika uzsāktas pārrunas, lai "Yandex" pārdalītu divās daļās – Krievijai piederošā un starptautiskajā. Medijs BBC vērtēja, ka, ja šis darījums noritētu veiksmīgi, Voložam tā būtu iespēja tikt vaļā no saviem aktīviem Krievijā.
Tolaik uzņēmumam pievienojās Putina sabiedrotais, bijušais Krievijas finanšu ministrs un Revīzijas palātas priekšsēdētājs Aleksejs Kudrins.
Viņš bija ideāli piemērots dalībai šajās sarunās – Rietumu sankcijas viņam vēl nebija piemērotas, biznesa pasaulē viņš bija autoritāte, kuram uzticas Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Kudrinam un Voložam nu bija jāuzsāk sarežģītās pārrunas par uzņēmuma pārdali.
Sākotnējā iecere bija tāda, ka Rietumiem paliks visas jaunās tehnoloģijas – bezpilota lidaparāti, mākoņtehnoloģijas un izglītības pakalpojumi. Tos turmpāk kontrolētu Nīderlandē reģistrētais tehnoloģiju giganta meitasuzņēmums "Yandex N.V.". Krievijai tikmēr paliktu "Yandex" galvenie ienākumu avoti – taksometru, piegādes, tirdzniecības un citi uzņēmuma pakalpojumi.
Turklāt pēc pārdales bija paredzēts uzņēmuma rebrendings, ieskaitot nosaukuma maiņu.
Vienoties par tik sarežģītu darījumu izrādījās grūti. Bija jāatrod pircēji valsts iekšienē. Tie savukārt bija jāapstiprina "Yandex" valdei. Darījumam bija jāpiekrīt arī mazākuma akcionāriem, tostarp ārvalstniekiem – arī amerikāņiem. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuriem piemērotas Rietumu sankcijas, nebija piemēroti pircēji.
2023. gada vasarā sarunas bija nonākušas strupceļā. Kādā stadijā tās ir šobrīd, nav zināms.
Jūlija beigās arī Aleksejs Kudrins tika pakļauts ASV sankcijām, kas tālāko procesu var tikai apgrūtināt, – viņš sarunas ar amerikāņu uzņēmējiem un investoriem turpināt vairs nedrīkst.
Ko patiesībā cenšas panākt Voložs?
Arkādija Voloža paziņojums ir jau otrais kāda Krievijas uzņēmēja publiski paustais nosodījums Krievijas izvērstajam karam Ukrainā. Pirmais savu nostāju skaidri pauda uzņēmējs, miljardieris un "Tinkoff" bankas īpašnieks Oļegs Tiņkovs.
Lai arī uzņēmējs tika pakļauts rietumvalstu sanckijām, viņš ir skaļi paudis neapmierinātību ar Krievijas varasiestāžu politiku un pat atteicies no Krievijas pilsonības.
Te gan jābilst, ka Tiņkovs pret karu nostājās tikai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Pirms tam, dzīvojot Krievijā, viņš Putinam izteica atbalstu un pat teicis, ka "Putinu vēlas redzēt amatā uz mūžu – gluži kā imperatoru".
Neskatoties uz to, Tiņkovam noteiktās sankcijas atcēla. Tomēr process bija garš un sarežģīts – uzņēmēja advokāti atsaucās uz to, ka Tiņkovs jau sen nedzīvo Krievijā, ir atteicies no šīs valsts pilsonības un visiem aktīviem tajā, kā arī sniedz finansiālu palīdzību ukraiņu bēgļiem. Turklāt Tiņkova aizstāvji norādīja, ka uzņēmējs ar Kremli saites ir sarāvis, un labs piemērs tam bija fakts, ka "Tinkoff" banka atteicās atvērt norēķinu kontus Krimas iedzīvotājiem.
Medijs vērtēja, ka Voložam, ņemot vērā "Yandex" ciešo mijiedarbību ar Krievijas valsti un tur piederošos uzņēmuma aktīvus, sankciju atcelšanu panākt būs grūtāk.
