ĪSUMĀ:
- Lauksaimnieki nav apmierināti ar jauno lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmu.
- Ja lauksaimnieki grib pieteikties subsīdijām, jāsniedz papildu dati radītajā sistēmā.
- Atbildīgie darbinieki iesūtītos datus vērtē arī manuāli.
- Ministrija: Lauksaimniekiem jādara vairāk, jo neviens nedod naudu tāpat vien.
- Valdībai ir plāns optimizēt zemkopības sektora sistēmas.
- Mežsaimnieki ir nemierā ar kompensācijām, kuras piešķir, ja zemi skar saimnieciskie ierobežojumi.
- Ministrijā kompensāciju palielināšanu atbalsta.
Gadā miljons izskatāmu bilžu
Kristaps Kārklis Aizkraukles novada Pļaviņās apsaimnieko 300 hektāru zemes un audzē kviešus, miežus, rapšus un zirņus. Viņš vērtēja, ka birokrātija ir gan laba, gan slikta, bet slikti ir tad, kad sākas diskusijas par lauka platības izmaiņām, piemēram 0,02 hektāriem.
"Kas ir pret hektāriem 0,02 vai 0,1 tādas mērvienības? Es domāju, ka tā ir nevajadzīga birokrātija. Ja hektārā ir 10 000 kvadrātmetru, tad birokrāts tērē laiku un naudu, lai ietaupītu, piemēram, trīs eiro," vērtēja Kārklis.
"Teiksim, pēdējais gadījums. Man nācās labot lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) sistēmā augu aizsardzības līdzekļa devu, jo tur bija 0,04 kilogrami uz hektāru, un man bija ieviesusies drukas kļūda 0,4. Bet, lai šo kļūdu izlabotu, man vajadzēja stundu laika. Tātad jāver vaļā sistēma, jālabo lauks. Ko dos tā bilde, ka es esmu ieslēdzis miglotāju? Tas atrisinās problēmu, ka es reāli precīzi migloju? Ja vēl jūs otrā galā viņu manuāli izskatāt. Tur pa gadu ienāk ap miljons bilžu. Tāda ir tā sliktā birokrātija."
Vairāk darba sistēmā, pretendējot uz subsīdijām
LIZ sistēma tika ieviesta pērn jūnijā, un tajā dati jāiesniedz 2800 saimniecībām – pamatā graudkopības, augļkopības un bioloģiskām saimniecībām, arī dārzeņu audzētājiem. Lauksaimniekiem LIZ sistēmā jāievada dati par mēslošanas līdzekļiem, sēklām, aršanu un ražas novākšanu.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) galvenais eksperts informācijas tehnoloģiju (IT) jomā Māris Kliģis skaidroja, ka
sistēmā lauksaimnieki ievada informāciju par notikumiem uz saviem laukiem un kvalificējas subsīdiju maksājumiem.
Tā kā augu aizsardzības līdzekļu izmantošana Latvijā tiek regulēta, viena no subsīdiju saņemšanas prasībām ir pierādīt, ka lauksaimnieks izmanto precīzas tehnoloģijas. VAAD saņemtos datus apstrādā arī manuāli.
Komentējot radīto sistēmu, Kliģis norādīja, ka "ir lietas, kuras vienkārši ir jāizdara un jāpamato": "Valsts ir izvēlējusies, ka ir jābūt sistēmai vai videi, kurā ir jāpārbauda tie dati, un mūsu uzdevums ir radīt risinājumu, pilnveidot viņu tā, lai lauksaimniekam pēc iespējas mazāk būtu jāvada tā informācija. (..)
Jo vairāk platību ekoshēmu maksājumiem lauksaimnieks ir pieteicies, jo vairāk informācijas viņam ir jāievada."
Ciešot ne tikai lauksaimnieki
Bijušais politiķis Atis Slakteris ir SIA "Mālnieki" līdzīpašnieks Bauskas novada Codes pagastā. Ikdienā saimniecību vada dēls, un 1700 hektāros Zemgalē aug kvieši, rapsis un pupas.
Lauksaimniekiem pērnais gads nebija veiksmīgs – sals pavasarī, sausums vasarā, augstas minerālmēslu un zemas graudu iepirkuma cenas. Jaunā LIZ sistēma, kurā jāievada dati, daudziem bija pēdējais piliens pacietības kausā.
"Kāds zina manā vietā, kas man jāsēj un kas pēc kā jāsēj, un kādas starpkultūras jāsēj. Es atvainojos, es esmu agronoma dēls un man apkārt ir gudri agronomi. Mēs paši zinām, kā darīt," sacīja Slakteris.
Viņš norādīja, ka sistēmas upuri ir ne tikai lauksaimnieki, bet arī VAAD un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieki: "Viņiem jāmēģina ar to tikt galā, ieviest kaut kādu programmu, kas īsti nedarbojas, un mēs sniedzam atsauci, ko var uzlabot un tā tālāk."
Slakteris pauda viedokli, ka sistēmu varētu mainīt, saimniecības pārraugot izlases kārtībā, piemēram, katru simto, nevis tērēt lielus resursus pastāvošajai uzraudzībai.
Ministrija: Neviens naudu tāpat vien nedod
Kā liecina LAD dati, no saimniecībām, kas apstrādā vairāk nekā 200 hektāru, lielākā daļa ir tieši graudaudzētāju saimniecības, kas strauji attīstījušās, pērkot modernu tehniku un zemi, riskējot, ņemot kredītus un graudus tirgojot biržā.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs atzina – lauksaimniekiem kopš pērnā gada 1. jūnija, kad tika ieviesta jaunā LIZ sistēma, ir jādara vairāk, jo "neviens naudu tāpat vien nedod".
"Tas ir tas, kas ir jāsaprot, – ja vēlies saņemt šo atbalstu, šo subsīdiju, ir kaut kādas prasības jāievēro arī lauksaimniekam," norādīja Kronbergs.
"LIZ sistēma ir ieviesta, un tagad tiek veidotas fokusa grupas, lai domātu, kā to visu padarīt vienkāršāku, cilvēkiem saprotamāku."
Plāns optimizēt zemkopības sektora sistēmas
Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdība par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīja birokrātijas mazināšanu. ZM valsts sekretārs Kronbergs pastāstīja, ka šobrīd ministrijas darba plānā ir gan Lauksaimniecības datu centra (LDC) reorganizācija, gan zemkopības sektora informācijas sistēmu optimizēšana.
"Mums ir ļoti daudz sistēmu gan Pārtikas un veterinārajam dienestam, gan pašam LAD, gan VAAD.
Katrā no šīm iestādēm vai no šīm sistēmām ir arī kaut kāds kontrolējošs mehānisms. Runājam par to, kā mēs šos kontrolējošos mehānismus vienuviet varētu apvienot caur IT rīku.
Piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests, braucot uzraudzīt gan lopu novietnes, gan labturības prasības, varētu šajā sistēmā atzīmēt, ka lopam ir krotālijas – tātad LDC vairs tas nav jāpārbauda. Tas būtu labi arī lauksaimniekiem, jo viņi mums arī pārmet, ka kontroles ir apnikušas. Viena dienesta nākšana pēc otra dienesta viņus arī tā kā uzvelk. Un varbūt tas ir tas sakāpinātais birokrātijas stāsts, ko mums uzliek gan Eiropas Savienība, gan mēs paši nacionālā līmeņa iestādēs," skaidroja Kronbergs.
Labs piemērs, kā iespējams uzlabot valsts iestāžu sistēmas, ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS), kurā gada ienākumu deklarācijas aizpildīt ar katru gadu kļūst aizvien vienkāršāk.
Niecīgas kompensācijas par saimniecības ierobežošanu
Vēl viena problēma, kas akcentēta mežsaimnieku un lauksaimnieku protestā, ir taisnīgas kompensācijas par meža platībām, kurās tiek ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība.
Par vienu šādu hektāru meža šobrīd tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas nav pat 1% no reālās meža vērtības.
Kristaps Kārklis no Aizkraukles novada ir gan lauksaimnieks, gan meža īpašnieks. Arī viņa saimniecību skar šie saimnieciskie ierobežojumi – tā atrodas reģionā, kurā mājo retais platausu sikspārnis.
"Man ir liegts izvietot saimniecībā, piemēram, vēja ģeneratoru. Kas par to maksās? Jo Eiropas zemnieki jau dabū krietnu papildu ienākumu, teiksim, arī no [zemes] izīrēšanas zaļās enerģijas ražotājiem. Es, piemēram, 10 gadus plānoju darīt to, attiecīgi īpašumus iepirku, bet tagad tas ir liegts. Bez kompensācijas," stāstīja Kārklis.
Ministrijā kompensāciju palielināšanu atbalsta
ZM valsts sekretārs Kronbergs norādīja, ka atbalsta mežsaimnieku un lauksaimnieku prasības par kompensācijām, ja tiek būtiski ierobežota saimnieciskā darbība.
"Biotopa parādīšanās nenozīmē, ka viņi parādās no zila gaisa. Viņi parādās vidē, kurā ir labvēlīgi procesi, un, kā es saku, koptā mežā iespīd saule, gaisma, un tur var viss kas sākt augt, bet aizlaistā, degradētā, tumšā, tur nekā nav, tur pat sūnas neaug," komentēja Kronbergs. "Ierobežojumu ir par daudz. Ja tos liek, ir jākompensē, bet ir jāsabalansē kopīgās intereses."
Kronbergs vērtēja, ka šobrīd zaļā kursa prasības nav sabalansētas ar klimata prasībām.
Kā zināms, valdība lēmusi no piektdienas, 8. marta, aizliegt Krievijas graudu, lopbarības, ogu un dārzeņu importu Latvijā. Turpināsies arī diskusijas par 5% pievienotās vērtības nodokļa atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, un, ja netiks rasti risinājumi, lauksaimnieki gatavi nākamos protestus rīkot oktobrī.
