Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,5 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,3 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%.
Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+13,4%), konditorejas izstrādājumiem (+10,1%).
Dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+8,0%), cūkgaļa (+11,3%), gaļas izstrādājumi (+9,1%). Cenas pieauga kafijai (+8,5%), svaigiem augļiem (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+7,9%), augļu un dārzeņu sulām (+19%), saldējumam (+14,3%), cukuram (+16,2%), olīveļļai (+27,5%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+19,3%), olām (+8,6%), kartupeļiem (+11,7%). Dārgākas bija arī mērces un garšvielu piedevas (+17,8%), saldumi (+16,2%), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+14,9%).
Savukārt cenu kritums bija pienam (-12,8%), sviestam (-20,6%), mājputnu gaļai (-5,7%), piena produktiem (-5,7%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 9,0%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 10,2%, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 6,8%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 6,4%. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija elektroenerģijai (-26,7%). Cenas samazinājās cietajam kurināmajam (-23,2%) un dabasgāzei (-25,8%). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+7,6%), siltumenerģija (+2,3%), ūdensapgāde (+13,3%), atkritumu savākšana (+13,9%). Dārgāka bija mājokļa īres maksa, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 9,4%. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī zobārstniecības pakalpojumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 7,5%, sadārdzinoties barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, ziediem, laikrakstiem un žurnāliem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 9,6%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki bija frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās degvielai (-4,3%).
Mēneša griezumā – 0,4% deflācija
2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2023. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,0 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu bija maizei, kas akciju ietekmē bija par 2,0% lētāka. Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-2,5%) un kartupeļiem (-7,4%). Akciju ietekmē cenas krita augu eļļai (-9,0%), miltiem un citiem graudaugiem (-3,1%), kafijai (-0,6%). Lētākas bija svaigas vai atdzesētas zivis (-6,8%), šokolāde (-2,5%).
Savukārt noslēdzoties akcijām, dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+2,6%), piens (+4,4%), atspirdzinošie dzērieni (+6,1%). Mēneša laikā sadārdzinājās saldumi (+10,2%) un olīveļļa (+5,9%).
Apģērbu un apavu grupā cenas pieauga par 5,0%. Sākoties jaunās rudens sezonas kolekcijas preču tirdzniecībai, cenas kāpa apģērbiem par 4,4%, apaviem – par 7,9%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 5,5%. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai (-19,9%). Ar 1. septembri ir stājies spēkā elektroapgādes tarifa fiksētās maksas daļas samazinājums fiziskām personām par 60%. Lētāks bija cietais kurināmais, kanalizācijas pakalpojumi un ūdensapgāde. Savukārt dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,8%, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kāpums par 4,8%.
Dīzeļdegvielai cenas pieauga par 6,6%, benzīnam – par 3,4%, savukārt auto gāzes cenas samazinājās par 1,3%.
Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1%. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga par 2,8%. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija mājokļa mēbelēm, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Savukārt cenu pieaugums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, augstākajai izglītībai, pirmsskolas izglītībai, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ziediem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada septembrī bija par 43,8% augstākas. Precēm cenas pieauga par 44,6%, bet pakalpojumiem – par 39,4%.
Ekonomiste: Energocenu krīzes lielākie saspīlējumi pārvarēti
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane vērsa uzmanību, ka šobrīd Latvijā inflācija jau ir zem eirozonas vidējā līmeņa.
"Inflācijas samazinājumu septembrī veicināja valdības atbalsts daļējai elektroenerģijas sadales tarifu kompensēšanai mājsaimniecībām. Papildus tam atsevišķās apdzīvotās vietās jau ir stājušies spēkā zemāki centralizētās siltumapgādes tarifi, vairākās citās – zemāki tarifi gaidāmi tuvāko mēnešu laikā. Lai gan, salīdzinot ar augustu, degvielas cena ir pieaugusi, tā ir zemāka nekā pirms gada. Šādas tendences liecina, ka energocenu krīzes lielākie saspīlējumi nu ir pārvarēti," vērtēja Opmane.
Ekonomiste norādīja, ka zemākas energoresursu cenas mazina arī spiedienu uz pārtikas cenu pieaugumu, tomēr "maize netiek ražota no elektrības vai gāzes vien, tāpēc vēl neizjūtam tik strauju pārtikas cenu samazinājumu".
"Šajā gadījumā svarīgu lomu spēlē arī laika apstākļu ietekme uz ražu, piegādes ķēžu procesi un daudzi citi faktori, no kuriem vēlētos izcelt atalgojumu nodarbinātajiem. Lai arī, piemēram, lauksaimniecībā, pārtikas produktu ražošanā un tirdzniecībā nodarbināto atalgojums Latvijā ir zem valsts vidējā līmeņa, gada laikā, tostarp minimālās algas paaugstināšanas ietekmē, tas ir pieaudzis straujāk nekā vidējais atalgojums Latvijā," norādīja Opmane.
Vienlaikus Opmane atgādināja, ka inflācijas datos neuzrādās lielāki maksājumi par kredītiem pieaugošo procentlikmju dēļ, kas ietekmē lielu daļu mājsaimniecību un mazina pieejamos līdzekļus dažādu citu preču un pakalpojumu patēriņam.
Savukārt AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozēja, ka šī gada nogalē inflācija Latvijā varētu noslīdēt pat zem 2%.
"Turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā noteikti turpinās sarukt. Elektrības un lielākajā daļā valsts arī siltumenerģijas cenas šogad ir zemākas kā pirms gada. Ražotāju cenas augustā Latvijā bija par 8,9% zemākas nekā pērn, un uzņēmēju inflācijas gaidas ir būtiski sarukušas. Tā ir laba ziņa Latvijas iedzīvotājiem, jo algas turpina augt un mājsaimniecību pirktspēja atkal uzlabojas. Tomēr zemāka inflācija nozīmēs tikai to, ka cenas pārsvarā neaugs vai augs lēnām, taču plašāku cenu kritumu, visticamāk, nav pamats gaidīt," skaidroja Āboliņš.
Viņš arī pauda, ka pie pašreizējām dabasgāzes cenām tālāks apkures tarifu samazinājums šajā apkures sezonā ir maz ticams, tāpat Āboliņš vērsa uzmanību, ka pakalpojumu cenu inflācija Latvijā joprojām saglabājas augsta, bezdarbs – zems un algas – strauji pieaug, tādēļ inflācijas kritums var nebūt noturīgs un jau nākamā gada vidū inflācija atkal varētu sākt augt.
Tikmēr "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka decembrī inflācija varbūt nedaudz pieaugs bāzes efekta dēļ, taču kopējais izmaiņu virziens būs uz leju arī vēl nākamā gada sākumā.
"Kopējais cenu indekss septembrī atgriezās tieši tur, kur bija martā. Tātad varētu teikt, ka inflācija ir beigusies, redzam tikai tās statistisko "asti" datos, kas mēra pārmaiņas 12 mēnešu griezumā," pauda Strautiņš, norādot –
ja inflācija tās pieauguma laikā bija īpaši skarba pret cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, tad šobrīd notiek pretējais – cenu līmenis vairāk samazinās pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem.
Strautiņš prognozēja, ka siltuma cenu lejupslīde varētu turpināties vēl vairākus gadus – nākotnes darījumi liecina, ka gāze vēl kļūs lētāka, meža nozares krīze vēl varētu mazināt šķeldas cenas. "Sagaidāms, ka turpināsies kopš gada sākuma vērojamā ierīču un transportlīdzekļu cenu lēnā planēšana lejup, ilgi un pakāpeniski, ražotājiem un tirgotājiem negribīgi atdodot patērētājiem ražošanas izmaksu ietaupījumus," komentēja ekonomists.
Vienlaikus Strautiņš uzsvēra, ka svarīgākais ir nevis cenas, bet cenu un algu attiecība jeb pirktspēja, un šajā jomā novērojamas labas ziņas.
