Likumprojekts paredz, ka fiziskajām personām gada laikā gūtos ienākumus ir pienākums deklarēt deklarācijā VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Likumprojekts paredz turpmāk ievērot vienotu deklarācijas iesniegšanas termiņu – pēctaksācijas gada 1. jūliju, kā arī vienotu IIN samaksas termiņu – 23. augustu, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Paredzēts, ka VID uz katra gada 1. aprīli VID EDS izveidos visām personām deklarācijas sagatavi ar to informāciju, kas ir tās rīcībā. Nodokļa maksātājs, izmantojot VID EDS, varēs apskatīt deklarācijas sagatavi ar budžetā maksājamo vai atmaksājamo nodokļa apmēru, kā arī iepazīties ar nodokļa piemaksas vai pārmaksas rašanās iemesliem. Nodokļa maksātājs varēs precizēt un papildināt šajās sagatavēs ietverto informāciju.
Vispārējās ienākumu deklarēšanas koncepts paredz arī regulējumu, lai VID varētu efektīvi un ātri vērsties pret personu, kurai potenciāli ir maksājams nodoklis, bet kura nesniedz deklarāciju.
Ja nodokļa maksātājs līdz pēctaksācijas gada 1. jūlijam nebūs iesniedzis deklarāciju, VID pēctaksācijas gada 2. jūlijā pieņems, ka nodokļa maksātājs ar deklarācijas nesniegšanas faktu apliecina, ka piekrīt deklarācijas sagatavē ietvertajai informācijai un aprēķinātajai budžetā maksājamai nodokļa summai, kā arī apstiprina deklarācijas sagatavē ietvertās informācijas patiesumu. VID pēctaksācijas gada 2. jūlijā akceptē deklarāciju un uzskata to par iesniegtu. Šādi akceptēto deklarāciju nodokļa maksātājam būs tiesības labot vai precizēt triju gadu laikā.
Ja VID akceptēs deklarāciju, tad tā akceptētajā nodokļa aprēķinā no gada apliekamo ienākumu apjoma atskaitīs:
- gada diferencēto neapliekamo minimumu;
- pensionāra neapliekamo minimumu;
- papildu atvieglojumus (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem);
- atvieglojumus par apgādībā esošu personu;
- paša nodokļa maksātāja attaisnotos izdevumus, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un ar apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
Likumprojektā ir noteikti izņēmumi, kas paredz atbrīvot no deklarēšanas pienākuma tās nodokļa maksātāju grupas, kurām deklarācijas iesniegšana VID būtu nevis lietderīga, bet gan nesamērīgu birokrātisko slogu uzliekoša prasība. Piemēram, deklarēšanas atbrīvojums attieksies uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija, kas nesasniedz 6000 eiro gadā.
Tāpat izņēmums attieksies uz fiziskajām personām, kuras taksācijas gadā vienīgos ienākumus guvušas kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas vai kapitāla pieauguma veidā, jo minētie ienākumi tiek deklarēti VID iesniegtajā deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma un mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā.
Drīkstēs nedeklarēt ar IIN neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz 3. pakāpei, ja ienākumi gadā kopā nepārsniedz 10 000 eiro, lai nebūtu jādeklarē ģimenes locekļu dāvanas nozīmīgās dzīves jubilejās, kuru vērtību parasti dāvanas saņēmējs precīzi nezina, piebilda FM.
Bez tam, lai novērstu nesamērīgu sloga uzlikšanu nodokļa maksātājiem (tostarp nepilngadīgiem bērniem), liekot uzskaitīt visas saņemtās mazās dāvanas un citas lietas, kā arī noteikt tām tirgus vērtību, ar likumprojektu noteikts, ka deklarācija nebūs jāsniedz, ja no citas fiziskās personas taksācijas gadā būs saņemti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas nepārsniedz 100 eiro.
Jaunā ienākumu deklarēšanas kārtība attieksies uz ienākumiem, kas gūti 2024. taksācijas gadā, tādējādi deklarācija būs jāiesniedz 2025. gadā. Līdz ar jaunās ienākumu deklarēšanas ieviešanu paplašināsies arī ienākumu loks, par ko ienākuma izmaksātājam būs jāsniedz informācija gan VID, gan nodokļu maksātājam.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka pašreizējā ienākumu deklarēšanas sistēma nenodrošina VID ar visu nepieciešamo informāciju par nodokļa maksātāja gūtajiem ienākumiem (ar nodokli apliekamajiem un neapliekamajiem ienākumiem) un nav pietiekama, lai nodrošinātu ar nodokli apliekamo ienākumu pareizu aplikšanu ar nodokli u.c.
"Lai nodrošinātu VID ar informāciju, kas nepieciešama ēnu ekonomikas mazināšanai un optimālai nodokļa nomaksas kontrolei, ir nepieciešams ieviest risinājumu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi,
t.sk. ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē (ar nodokli neapliekamie ienākumi u.c.). Tādējādi nepieciešams pilnveidot pašlaik likumā ietverto vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu," teikts likumprojekta anotācijā.
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē pauda atbalstu šim likumprojektam, norādot, ka šādu normu līdz šim ir trūcis.
"Nevienam jau nepatīk maksāt nodokļus, bet mēs saprotam, ka tas ir nepieciešams," klāstīja Kariņš. Pēc viņa teiktā, lielākā daļa valsts iedzīvotāju maksā nodokļus, un likumprojekta normas palīdzēs Valsts ieņēmumu dienestam darbā ar nelielo iedzīvotāju daļu, kas ne pilnīgi godprātīgi piedalās "nodokļu maksāšanas sistēmā".
Plānots, ka likumprojekts pēc tā pieņemšanas Saeimā stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
